Sarunas ar DievuParaugs

Dieva balss uzklausīšana un izbaudīšana ir kļuvusi par visaizraujošāko manas dzīves piedzīvojumu. Viņa balss nes Viņa būtību un apskāvienu. Kad Viņš runā, Viņa mīlestība apņem mani. Tādējādi, sadzirdēt Viņa balsi nozīmē sastapt Viņu pašu. 

Pieredze parādīja, ka man nav jābaidās no tā, ka Jēzus ar mani runā, jo Viņa balss nes Viņa klātbūtni un Viņš ir vienmēr laipns—pat mani labojot. Viņš mūs godā līdzīgi tam kā līgavainis godā Savu līgavu. Viņa pastāvīgā labestība māca man Viņam uzticēties. 

Viņa balss piesaista manu uzmanību kā pirmā pazīme tam, ka Kungs runā ar mani. Dažreiz Viņa mēģinājums mani uzrunāt ir nepārprotams. Taču Viņa vārdi var izklausīties kā manis pašas domas un iztēle vai man apkārtējo cilvēku izraisīta ietekme. Tad es jautāju sev, "Ar mani tiešām runā Kungs vai arī mani maldina manis pašas prāts, griba vai emocijas?" 

Es reiz vaicāju Kungam par šo dilemmu - kā atpazīt Viņa balsi. Viņa atklātais Mani pārsteidza. Viņš teica, ka deviņdesmit procentos gadījumu, kad es pietiekoši ilgu laiku apstājos, lai pārdomātu, vai tiešām Viņš ir tas, kas runā ar mani, tā patiešām bija Viņa balss. Tad es pārbijos, jo es tik bieži biju noraidījusi Viņa čukstus, līdz ar to, izrādot klaju nepaklausību. Man ir izveidojies likums: ja man ir jāapstājas un sev jāpajautā, "Vai tiešām tas ir Kungs?"—visticamāk, tas ir Viņš! Izpratne par tālāko rīcību seko atziņai, ka Viņš ir tas, kas ar mani runā.

Nu jau es ilgojos pēc saziņas ar Kungu. Viņa domas ir tīrā gudrība, tik ļoti pretēji manām dabiskajām tieksmēm. Kad Viņš runā, Viņš atnes patiesību, paplašinot manu ierobežoto izpratni ar Savu padomu. Viņa svaigās atklāsmes vai norādījumu vidū es bieži jūtu, ka mana sapratne ir tik negaidītā veidā izmainījusies: ka vienubrīd es vēl neko nezinu vai nesaprotu, bet nākamajā mirklī es kaut ko jau zinu tik ļoti noteikti, ka es neapzināti pasaku, "Ā, tagad es saprotu."

Manam garam jūtot Viņa vēlmi sazināties un pastāvīgo klātbūtni, bieži vien manī ienāk un izplatās miers, vai arī es jūtu sevī rodamies iekšēju prieku. Tam var sekot negaidītas asaras. Man šķiet, ka Viņa laipnība izsauc atbildi dažādos manas būtības līmeņos. Viņa balss izsauc manu atbildi—kas pārvēršas par mūsu uzsāktās sarunas nākamo posmu