Sarunas ar DievuParaugs

Tiem, kas alkst pēc siltākām, dziļākām attiecībām ar Tēvu, ir jāiemācās gaidīt—uzticēties Viņa gudrībai, suverenitātei, gribai un laika izpratnei. Tomēr, kāpēc gan Dievs reizēm vēlas, lai mēs pagaidām? Tālāk aprakstīti daži droši ceļi uz nobriedušu, attiecībās balstītu lūgšanu dzīvi, ko mēs visi vēlamies sasniegt, taču dažreiz esam pārāk nepacietīgi, lai nedaudz pagaidītu.

Ja būtu iespējams, pirmo no šiem principiem es pasludinātu ar fanfarām un sarkano paklāju: ir labi pagaidīt uz lūgšanas sliekšņa, parunājoties ar Dievu, pirms izsakām savu lūgumu. Šajā izpratnes iegūšanas fāzē mēs uzkavējamies ar Kungu, lai mums atklātos tas, kas ir Viņa sirdī. Gaidīšana demonstrē mūsu cieņu un pakļaušanos Viņa gribai. Mums ir vajadzīga Viņa gudrība, lai pareizi lūgtu. 

Kad mācekļi lūdza, lai Jēzus tiem māca lūgt, Viņš mācīja tiem teikts "Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes." (Mat. 6:10). Mēs arī varam iesākt savu lūgumu, lūdzot Jēzu mācīt mūs lūgt. Viņam atklājot savu gribu kā debesīs, tā arī virs zemes, mēs nostājamies pareizā pozīcijā, lai izteiktu lūgumu, balstoties uz to, ko mums sniegt ir Viņa vēlme. Lūdzot šādā veidā, nekavējoties piepildās mūsu sirds vēlmes. Šī principa ievērošana radīja īstu revolūciju manā lūgšanas dzīvē. Es ļoti iesaku izbaudīt to prieku, ko sniedz Dieva gribas piepildīšanās lūgšana. Šajā attiecību priekšvēstnesī mēs sagaidām Kunga kā Brīnišķā Padomdevēja atnākšanu. 

Citām reizēm nepieciešamība gaidīt rodas pēc lūguma izteikšanas. Šis gaidīšanas veids ir pilnībā saistīts ar atbilstošo laiku brīdi. Ne vienmēr ir pienācis īstais laiks kaut ko saņemt. "Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda" (Sal. māc. 3:1). Īstais brīdis reiz noteikti pienāks, taču ne pirms tam noliktā laika. Īstais brīdis, ko svētījusi gaidītā atbilde uz mūsu lūgšanu, ir divkārši brīnišķīgs.

Visbeidzot, gaidīšana pašas lūgšanas laikā rada neatlaidību un neatlaidība ir nenovērtējama. Tiem, kas ilgojas kļūt nobrieduši un pilnīgi, ir jāpieliek pūles, kāpjot pa stāvajām vītņveida kāpnēm, kas ved uz šo mērķi. Bībeles autori pat atļaujas izteikties, ka par šo piepūles pilno procesu vajag priecāties! Mēs varam nenovērtēt neatlaidības veidošanas piepūli šajā brīdī, taču vēlāk to, ko tā mums sniegusi, mēs neatdotu nevienam. Dievs svētī mūs ar to, ka ne vienmēr sniedz mums iespēju izvairīties no gaidīšanas procesa.