Jauns gads, jaunas žēlastībasParaugs

Kopējie secinājumi ir šādi. Ne kristīgā dzīve, ne baznīca, ne mūsu ticība nav atkarīgas no mums, tās ir saistītas ar Viņu—Viņa plānu, Viņa valstību, Viņa godību.

Šī patiešām ir lielākā cīņa no visām. Tā ir pretrunā mūsu visu intuīcijai. Tā ir kas tāds, kas ievieš haosu mūsu dzīvē un izraisa konfliktus mūsu attiecībās. Tā novirza sāņus mūsu domas un nolaupa mūsu vēlmes. Tā ir pēdējā no visām lietām, ko varētu minēt kā tādu, kas pierāda mūsu vajadzību pēc žēlastības. Tā ir cīņa, no kuras neviens nevar izvairīties. Tā ir vieta, kur pilnīgi mums visiem ir vajadzīga glābšana. Tā ir cīņa, ko Dievs izcīna mūsu vietā, lai palīdzētu mums neizmirst, ka dzīve vienkārši nav tikai mums pašiem. Tā vēsta par Dievu—Viņa plānu, Viņa valstību un Viņa godību. 

Tieši tādēļ pirmie vārdi Bībeles tekstā varētu būt vissvarīgākie vārdi tajā: "Iesākumā Dievs . . ." Šie ir divi fundamentāli svarīgi vārdi. Tie patiešām maina visu - sākot ar to, kā tu uztver savu identitāti, nozīmi un mērķi līdz pat tam, kā tu izturies pret visnejaušākajiem cilvēka pienākumiem. It visu, kas vien ir radīts, ir veidojis Dievs un viss ir radīts Dievam. Visa radītās pasaules godība ir veidotas, lai parādītu Viņa godību. Viņam pieder Visums, kas ir izveidots, lai darbotos saskaņā ar Viņa mērķi un plānu. Tas ietver mūs ar tevi. Mēs neesam veidoti, lai dzīvotu neatkarīgu, uz sevi orientētu dzīvi. Mēs neesam domāti, lai eksistētu saskaņā ar mūsu mazajiem, uz sevi orientētajiem plāniem, lai piedzīvotu mūsu pašu godības brīžus. Nē, mēs esam radīti, lai dzīvotu Viņam. 

Kur var rast izpausmes šāda uz Dievu virzīta dzīve? Tai būtu jāizpaužas ne vien reliģiskajā mūsu dzīves dimensijā, bet ikvienā mūs pastāvēšanas aspektā. Man ļoti patīk, kā Pāvils to ir uztvēris 1. Korintiešiem 10:31: "Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu." Kad Pāvils pārdomā aicinājumu dzīvot Dieva godam, viņš vispirms nedomā par lieliem, dzīvi mainošiem, apzinātiem garīgiem mūsu dzīves mirkļiem. Nē, viņš domā par kaut ko tik ikdienišķu un regulāru kā ēšana un dzeršana. Pat visregulārākie, šķietami nesvarīgie uzdevumi ikviena dzīvē jāveido un jāvirza ar izjustu vēlmi darīt tos Dieva godam. Nezinu, kā jūs, bet dzīves aizņemtībā es pazaudēju skatienam pat Dieva pastāvēšanu, nemaz nerunājot par Viņa godību! 

Sāksim jauno gadu, atzīstot, ka nekas mums nav mazāk dabiski, kā dzīvot kāda cita godam. Šī atzīšanās ved nevis izmisuma, bet cerības virzienā. Dievs zina, ka savu grēku dēļ tu nekad nespētu dzīvot šādā veidā, tādēļ Viņš sūtīja Savu Dēlu, lai Viņš dzīvotu to dzīvi, ko tu nevarētu, lai nomirtu par tevi un augšāmceltos, uzveicot grēku un nāvi. Viņš to paveica, lai ne tikai tev tiktu piedots par tiekšanos pēc sava goda, bet arī, lai tu saņemtu visas nepieciešamās žēlastības dzīvei Viņa godam. Atzīstot vajadzību pēc palīdzības, tu savienojies ar glābšanu, ko Viņš jau ir sniedzis Viņa Dēlā Jēzū. Sniedzies pēc cerības, šodien atkal tiecoties pēc glābšanas.

Uzzini vairāk  par Pola Deivida Tripa grāmatu Jaunā rīta žēlastības: Evaņģēlija ikdienas pārdomas