Jauns gads, jaunas žēlastībasParaugs

Dievs aicina tevi ticēt un tad ar aizraitību darbojas, lai tevi izveidotu par cilvēku, kas patiešām dzīvo ticībā.

Es nezinu, cik ļoti tu esi par to domājis, bet ticība mums ar tevi nav kaut kas dabisks. Dabiski ir šaubīties. Bailes ir dabiskas. Dabiski ir dzīvot, balstoties uz savu iepriekš izdzīvoto pieredzi. Dabiski ir pirms gulētiešanas vai no rīta pēc pamošanās izfiltrēt cauri smadzenēm savu personisko bažu šībrīža katalogu. Dzīvot, balstoties uz domāšanu pašam ar savu galvu un uz savām fiziskajām sajūtām, ir dabiski. Dabiski ir apskaust kāda cita dzīvi un nesaprast, kāpēc tā nevarētu būt tavējā. Vēlēties, lai tu būtu vairāk noteicējs nekā tu jebkad būsi pār cilvēkiem, situācijām un vietām, ir dabiski. Manipulācijas ar mērķi pakļaut savu gribu, lai tu vari būt drošs, ka dabūsi to, kas tavuprāt tev ir nepieciešams, ir dabiski. Dabiski ir meklēt horizontālā dimensijā mieru, kuru tu vari iegūt vienīgi vertikālā dimensijā. Bažīgi vēlēties pārmaiņas lietās, kuras pašam nav iespēju mainīt, ir dabiski. Ļauties grūtsirdībai, mazdūšībai, depresijai vai izmisumam ir dabiski. Dabiski ir notrulināt sevi ar aizņemtību, materiālām lietām, medijiem, ēdienu vai kādām citām vielām. Pazemināt savus standartus, lai tiktu galā ar vilšanās sajūtu, ir dabiski. Savukārt, ticība vienkārši mums nav nekas dabisks. 

Tādēļ Dievs mums dod ticību žēlastībā. Kā Pāvils saka Efeziešiem 2:8, ticība patiesībā ir Dieva dāvana. Vidusmēra grēka plosītam cilvēkam nepastāv intuīcijai neatbilstošāka darbība kā ticība Dievam. Protams, mums ir ticība daudzām lietām, bet ne Dievam, ko mēs nevaram ne redzēt, ne dzirdēt un, kurš dod tik grandiozus solījumus, ka tos šķiet neiespējami turēt. Dievs dod mums spēju pirmoreiz ieticēt, tomēr pie tā Viņš neapstājas. Žēlastībā Viņš darbojas mūsu ikdienas dzīves situācijās, vietās un attiecībās, lai darinātu, izkaltu, izlocītu un izveidotu par tādiem cilvēkiem, kas savu dzīvi veido, balstoties uz radikālu ticību, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā. (Ebrejiem 11:6). 

Nākamreiz, sastopoties ar negaidīto, ar tādiem grūtību brīžiem, kam tu negribi iet cauri, atceries, ka šādi brīži neataino tādu Dievu, kas tevi būtu aizmirsis, bet gan tādu, kas ir tavā tuvumā un veic tevī ļoti labu lietu. Viņš tevi glābj no domāšanas, ka tu spēsi nodzīvot savu dzīvi, paļaudamies uz sevis paša nepilnīgajām zināšanām, pieredzi, taisnību un spēku. Un Viņš pārveido tevi par cilvēku, kas dzīvos dzīvi, ko veidojusi radikāla, uz Dievu centrēta ticība. Viņš ir vislabākais podnieks un mēs esam Viņa māls. Viņš nenoņems mūs no savas podnieka ripas, līdz Viņa pirksti nebūs mūs izveidojuši par tādiem, kas patiešām tic un nešaubās.