Jauns gads, jaunas žēlastībasParaugs

Katru dienu tā ir vajadzīga. Tu un es bez tās vienkārši nevaram dzīvot. Kas tā ir? Svētā Gara klātbūtne mūsos.

Es nezinu, kur es atrados, kad tika izplatīts paziņojums. Es neesmu drošs, kāpēc es palaidu garām diskusiju. Es nevaru izskaidrot, kāpēc bija šie nožēlojamie robi manā izpratnē par Evaņģēliju. Es nevaru tev pateikt, kāpēc manā teoloģiskajā pārskatā iztrūkst šī lieta, bet tā tur bija, un fakts, ka tā pazuda, padarīja manu kristīgo dzīvi gaužām nožēlojamu. 

Manas dzīves kā Dieva bērnam funkcionālā teoloģija bija šāda: es zināju, ka, pateicoties žēlastībai, man ir dāvāta Dieva piedošana, tāpat es zināju, ka man ir dota visaptverošas nokļūšanas mūžībā žēlastība, bet es arī domāju, ka man ir vienkārši jāpiecieš šo laika sprīdi starp šo dzīvi un nākamību. Manā atbildībā bija identificēt grēku, izmest to no savas dzīves un nodoties dzīvošanai daudz labākā, bībeliskā veidā. Varat man ticēt, es to izmēģināju; es izmēģināju un secināju, ka tā tas nestrādā. Es atkal un atkal salaidu visu grīstē. Šķita, ka man neizdevās vairāk reižu nekā man izdevās. Es kļuvu aizvien nervozāks un arvien vairāk zaudēju dūšu. Es jutos tā, it kā kāds, kurš precīzi skaita rezultātu, ir mani ievilcis spēlē, ko es neprotu spēlēt. Es atminos to reizi koledžā, kad man ienāca prātā šī doma. Bija seši no rīta un es tobrīd vingrinājos garīgajās pārdomās, ko man nemaz negribējās darīt, kad es galu galā noliku galvu uz rakstāmgalda un izsaucos: "Es nespēju darīt to, ko tu gribi, lai es daru!" Tad es izlasīju nākamo nodaļu savos ikdienas Bībeles lasījumos un, pateicoties Dieva žēlastībai, tā bija Romiešiem 8. 

Es lasīju šo nodaļu vēlreiz un vēlreiz, tostarp šos vārdus: "Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit" (13. p.). Tas skanēja kā salūts manā galvā. Dievs zināja, ka mana kā grēcinieka vajadzība bija tik liela, ka nepietika ar to, ka Viņš man piedod - Viņam bija jānāk un jādzīvo manī, citādi es nebūšu tāds, par kādu esmu ticis no jauna radīts un nespēšu darīt to, kam es biju no jauna radīts. 

Man ir vajadzīga Svētā Gara klātbūtne un spēks, Viņam iemājojot manī, jo grēks piesavinās manas sirds vēlmes, aizmiglo manas acis un dara mīkstus manus ceļus. Mana problēma nav tikai grēka vaina; tā ir arī grēka radītā nespēja. Tādēļ, Dievs Savus bērnus apveltī ar grēkus nožēlojošu, acis atverošu, vēlmes radošu un spēku raisošu Gara klātbūtnes žēlastību. Nav iespējams to izteikt labāk, kā to diskusijas par Gara dāvanu pašās beigās saka Pāvils: "Viņš jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas" (Romiešiem 8:11, mans pārfrāzējums)