Jauns gads, jaunas žēlastībasParaugs

Tu neatradīsi mieru, izdomājot, kā nodzīvot savu dzīvi, bet gan ticot Tam, kurš jau visu ir izdomājis tavam labumam un Savam godam.

Mēs kopā ar diviem mūsu puikām bijām ceļā uz tuvējo iepirkšanās centru, kad trīs gadus vecais dēls pēkšņi pajautāja: "Tēt, ja reiz Dievs ir radījis visu, vai viņš radīja ielas apgaismes stabus?" Man prātā bija tā pati doma, kas vienmēr no jauna ienāk prātā visiem vecākiem, kuriem jāsastopas ar nebeidzamiem mazuļu izteiktajiem "kāpēc": "Kā šajā sarunā no vietas, kur esam tagad, nonākt tur, kur mums vajadzētu būt?" Vai, "Kāpēc viņam nemitīgi man jājautā šie "kāpēc"? 

Cilvēciskām būtnēm piemīt dziļa vēlme zināt un saprast. Lielu daļu prāta nodarbēm atvēlētā laika mēs pavadām, cenšoties tikt skaidrībā par kaut ko. Mēs nedzīvojam instinktu vadīti. Mēs savu dzīvi neatstājam novārtā. Mēs visi esam teologi. Mēs visi esam filosofi. Mēs visi esam arheologi, kas rokas savas dzīves kapenēs, cenšoties radīt jēgu tai civilizācijai, kuras pamatā ir katra paša stāsts. Šo Dieva radītā prāta motivāciju papildina brīnišķīgas un neizskaidrojamas analītiskās dāvanas. Šī tieksme un minētās dāvanas mūs atšķir no pārējām radībām. Tās ir svētas un tās ir radījis Dievs, lai mūs vilktu sev tuvāk un mēs labāk iepazītu Viņu un izprastu sevi saistībā ar Viņa pastāvēšanu un gribu. 

Tomēr grēks padara bīstamu šo mūsu tieksmi un talantus. Tas mūs kārdina uzskatīt, ka mēs varam atrast savu sirdi ar domāšanas palīdzību. Tas ir "ja vien es varētu saprast šo (vai to), tad es būtu drošībā" dzīvesveids. Tomēr tas nekad nelīdz. Tavos visskaidrākās domāšanas brīžos tev joprojām būs noslēpumā tītas lietas un neatbildēti jautājumi, reizēm pat sāpīgi noslēpumi. Mēs visi sastopamies ar lietām, kam šķietami nav nekādas jēgas un kas mūsuprāt nekalpo nekādiem labiem nolūkiem. Tādēļ mūsu vēlmei izprast visu nekad nav miera. Nē, miers ir rodams tikai uzticībā Tam, kurš izprot visu un valda pār visu - Viņa godam un mūsu labumam. 

Gandrīz nekur nav tik labi pateikts par mieru kā Psalmi 62:6-8: "Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība! Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts! Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs!" 

Ir iespējams rast mieru brīžos, kad vēlies uzzināt to, ko tu tu nevari. Ir Kāds, kas to zina. Viņš mīl tevi un valda tev nesaprotamos veidos tavam labumam.