Jauns gads, jaunas žēlastībasParaugs

Pat vislabākā teoloģija neatklās visus noslēpumus tavā dzīvē, tādēļ atlikušos var atklāt, uzticoties Tam, kurš valda, ir viss un kas zina visus noslēpumus.

Viņas balss torīt drebēja, kad viņa teica man, lai es dodos mājās, cik ātri vien iespējams. Mana sieva Luella ir emocionāli ļoti noturīga sieviete. Viņu nav vienkārši izsist no sliedēm. Es sapratu, ka tas, ar ko mēs sastapāmies, bija kaut kas nopietns, ja reiz tas bija viņu izsitis no līdzsvara. Es atrados sešu stundu brauciena attālumā; kopīgi ar manu asistentu mēs veicām šo nervozo ceļu mājup. 

Nikola, mana meita, bija izgājusi uz mājām iepriekšējā vakarā - līdzīgi tam, kā jau to bija darījusi daudzreiz iepriekš. Kāds auto, ko vadīja piedzēries autovadītājs bez tiesībām, bija uzbraucis ietvei un ietriecis sienā Nikolu. Viņai bija briesmīgi ievainojumi, to skaitā, vienpadsmit iegurņa lūzumi un pamatīga iekšējā asiņošana. Kad es beidzot ierados slimnīcā un ienācu Nikolas intensīvās aprūpes palātā, es izdarīju to, ko darītu jebkurš tēvs, kurā ir kaut pilīte vecāku asiņu. Es sabruku. Es pierāpoju pie Nikolas gultas un, nebūdams drošs, ka viņa spēj mani sadzirdēt, teicu, "Šeit tavs tētis, tu neesi viena, un Dievs arī ir kopā ar tevi." 

Kad es iegāju tajā istabā, bija tā, it kā visa pasaules satumstu. Mana sirds kliedza, "Kāpēc, kāpēc, kāpēc?" Ja es varētu izvēlēties, es nevēlētos, lai kādam no maniem bērniem būtu jāiet cauri kaut kam tādam. Bet, ja man būtu bijis jāizvēlas viens no maniem bērniem, es nebūtu izvēlējies Nikolu tajā viņas dzīves brīdī - viņa šķita tik trausla. Vienā mirklī mēs bijām ierauti dzīvi izmainošā mistērijā un mūsu teoloģiskās aksiomas neizskaidroja šo mistēriju. Nikola pilnībā atveseļojās, tomēr mēs piedzīvojām četrus sāpju pilnus gadus. 

Es pieķēros domai, ka mūsu dzīves nebija ārpus kontroles. Mums atkal un atkal mierināja doma, ka saistībā ar Nikolas negadījumu Dievs nebija ne pārsteigts, ne nobijies. Saproti, Dievam nav noslēpumu. Viņu nekad nevar pārsteigt nesagatavotu. Viņš nekad nesatraucas par to, kā Viņš varēs tikt galā ar kādu negaidītu lietu. Man ļoti patik vārdi no Daniela 2:22: "Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma." 

Dievs ir ar tevi tumsas brīžos, jo Viņš tevi nekad nepametīs. Bet tava tumsa Viņam nav tumša. Tavi noslēpumi Viņam nav noslēpumi. Tavi pārsteigumi Viņu nepārsteidz. Viņš saprot visas tās lietas, kas tevi visvairāk mulsina. Ne tikai tavi noslēpumi Viņam nav noslēpumi, bet Viņš arī pilnībā kontrolē lietas, kas mums ar tevi nav izprotamas. 

Šodien atceries, ka ir Kāds, kurš uzlūko to, ko tu saskati kā tumsu, un redz gaismu. Un, neaizmirstot to, atceries arī, ka Viņš ir pilnīgākā izteiksme visam, kas vien ir gudrs, labs, patiess, mīlošs un uzticīgs. Viņš savās žēlastības pilnajās rokās tur tevi un tavus noslēpumus, un tāpēc tu vari rast viņā mieru pat tad, kad noslēpuma tumsa ir nostājusies tavās durvīs.