Apsolījuma Dēls, Jēzus portrets

Denijs Savedra  

"Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls."—1. Mozus 22:8 (RT65)

Vai tev kādreiz lūguši izdarīt kaut ko traku; kaut ko tik neprātīgu, ko nekad nevarēji iedomāties sevi darām? Ja jā, tad tu neesi vienīgais. 1. Mozus grāmatas 22. nodaļā Ābrahāmam Dievs deva dīvainu pavēli . 

Dievs lūdza, lai Ābrahāms upurē savu dēlu. Pagaidiet, kā jūs teicāt? Jūs domājat apsolījuma dēlu? To, no kura radīsies liela tauta? Jā, tieši to. Dievs teica, "Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku . . . upurē to tur par dedzināmo upuri . . ." (1. Mozus 22:2, RT65). 

Ābrahāmam to darīt vajadzētu būt sirdi plosoši, neaprakstāmi sāpīgi. Vai vari iedomāties, ka tevi lūdz upurēt tev pašu dārgāko? Vai tu būtu paklausīgs kā Noa vai bēgtu prom kā Jona? Padomā, cik neloģiska un neprātīga izklausās šī Dieva prasība? Īzāks bija Ābrahāma mīļotais dēls un uz viņu balstījās Dieva derības nākotne. Īzāks bija brīnums, Dieva dāvana par atbildi Ābrahāma un Sāras ticībai. 

Tomēr Ābrahāms sadzirdēja Dievu un nekavējoties paklausīja Viņam ticībā. Reizēm savā dzīvē mēs sastapsimies ar nepieciešamību paveikt ko tādu, kas šķiet neiespējama, sarežģīta izvēle . . . izvēle, kas mums varētu būt nesaprotama. Tomēr, kad saprotam Dieva raksturu, kad saprotam Viņa mīlestību pret mums, kad izprotam, ka Viņa griba vienmēr ir mūsu labā un Viņa godam, mēs spējam uzticīgi paklausīt Viņam, ko zinām, ka Viņš visas lietas dara to labumam, kas Viņu mīl un ir aicināti pēc Viņa nodoma (Romiešiem 8:28).

Redzi, Ābrahāms zināja, ka Dievs nekad nenostāsies pret savu apsolījumu, tādēļ šis uzticīgais tēvs turējās pie solījuma, kurš skanēja šādi, "No Īzāka tiks dēvēti tavi pēcnācēji" (1. Mozus 21:12 RT65). Ābrahāms ticēja, ka pat, ja Dievs ļaus viņam upurēt viņa dēlu, tad Viņš var piecelt Īzāku no mirušajiem (Ebrejiem 11:17-19). Tieši šeit mēs varam redzēt ticības īsto dabu. Tā neprasa paskaidrojumus; tā balstās uz solījumiem. Tādēļ Ābrahāms varēja teikt saviem kalpiem, "mēs gribam pielūgt, bet pēc tam atkal atgriezīsimies pie jums" (1. Mozus 22:5, RT65, pievienots izcēlums) un tādēļ viņš varēja teikt savam dēlam, "Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim . . ." (1. Mozus 22:8 RT65, pievienots izcēlums).

Tas, ko bieži nepamanām šajā stāstā, ir Īzāka ticība un paklausība. Tik bieži, iztēlojoties šo stāstu, mēs Īzāku iedomājamies kā bērnu, mazu zēnu. Tomēr vairums bībeles pētnieku uzskata, ka viņa vecums bija starp 18 un 33 gadiem—galu galā, viņam bija jābūt pietiekoši spēcīgam, lai aiznestu visu malku dedzināmajam upurim. 

Kādas brīnišķīgas paralēles varam ieraudzīt šim Īzāka stāstam ar Dieva pestīšanas plānu caur Jēzu, Dieva Jēru, kas nāca, lai nestu pasaules grēkus. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka Īzāks zināja, kam jānotiek. Viņš nesa malku sevis paša upurēšanai un palika kluss, kad tika nolikts uz altāra. Viņš neprotestēja, kad Ābrahāms pacēla nazi. Viņš labprātīgi atdeva sevi savam tēvam . . . tieši tāpat kā Jēzus! Džeimss E. Gudmens Īzāku raksturo kā "saprotošu un labprātīgu, mierīgu, ja ne pilnīgi klusu, bet pāri visam—kā tādu, kas nemokās ciešanās." Aleksandrijas Klements ir rakstījis, "Viņš (Jēzus) ir Īzāks . . . jo viņš bija Ābrahāma dēls tieši tāpat kā Kristus bija Dieva Dēls un tāpat bija upuris kā Kungs." 

Beigu beigās, Dievs apturēja Ābrahāma roku un pagādāja citu upuri. "To vietu Ābrahāms nosauca vārdā: Kungs gādās; par to vēl šodien saka: Kunga kalnā tiks gādāts!" (1. Mozus 22:14 Bībele jaunā tulkojumā). Ziemassvētki ir tā mirkļa, kad Dievs pagādāja Jēru, svinēšana! 

Vai Kungs šodien tevi lūdz izdarīt kaut ko neprātīgu? Vai Viņš aicina tev izdarīt kaut ko tādu, ko tu nesaproti, kas pārsniedz tavas saprāta spējas? Varbūt Viņš izaicina tevi pārcelties uz citu pilsētu vai valsti, pieņemt jaunu darbu vai uzsākt Bībeles studijas mājās vai darba vietā. Iespējams, Viņš mudina tevi atklāt evaņģēlija vēsti tavam kaimiņam, klasesbiedram vai kolēģim. Izmanto Ābrahāmu kā paraugu un cieni šo aicinājumu! Kad sper pirmo soli ticībā un paklausībā, Dievs uzticībā tevi svētīs, atbalstīs tevi šajā ceļā un paveiks kaut ko patiešām brīnumainu tevī un caur tevi!