Jāzepa ceļojums

Denijs Savedra

"Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: 'Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem.' . . . Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu pie sevis."—Mateja 1:20-21, 24 (RT65)

Vai kādreiz esi uzņēmies kādu lietu un vēlāk sapratis, ka no tevis tiek prasīts vairāk nekā tu tobrīd biji iedomājies? Ko tādu, kas liek nožēlot, ka esi piekritis? Ko es ar to domāju? Nu, piemēram, vai kādreiz nav gadījies nopirkt auto, par ko biji pārliecināts, ka tas ir labā tehniskajā stāvoklī, bet pēc dažiem mēnešiem tai ir nepieciešams mainīt radiatoru un šis remonts maksā ļoti dārgi? Vai kādreiz nav gadījies uzsākt strādāt darbu ar konkrētu darba apraksta, bet vēlāk saņemt papildus uzdevumus un atbildību, kas pārsniedz tavu līdzšinējo pieredzi, nesaņemot algas pielikumu, jaunu amatu vai atbrīvojumu no citiem pienākumiem? Bieži vien šādos brīžos mēs nodomājam, Es neparakstījos uz ko tādu!

Kā tavuprāt jutās Jāzeps, kad viņš uzzināja, ka viņa topošā sieva, ar ko viņš vēl nebija dalījis laulības gultu, ir kļuvusi grūta? Kā tavuprāt viņš jutās, kad viņa sāka izteikt ērmīgus, neticamus un nedaudz neprātīgus apgalvojumus par eņģeli, bezvainīgo ieņemšanu un Mesiju? Viņa apgalvoja, ka ir mātes cerībās no Svētā Gara, tomēr Jāzepam tam vajadzētu šķist grūti pieņemamam. Iespējams, ka viņš viņai neticēja. Godīgi sakot, kurš gan viņai noticētu? Man pat šķiet, ka tobrīd viņš varbūt izjuta mīlnieka nožēlu.

Kā tu rīkotos šādā brīdī? Vairums cilvēku, nonākot situācijā, kad tiek saņemts kas cits nekā gaidīts vai, kad lietas nestrādā, kā solīts līgumā (vai kāds lieto kabeļtelevīziju?), tie sūdzas klientu apkalpošanai, pieprasa sarunu ar vadītāju un draud pārtraukt līgumu, līdz tiek saņemts tiem vēlamais risinājums. Nonākot Jāzepa situācijā, vairums vīriešu Mariju publiski nomelnotu. Daži pat pilnībā izmantotu likuma dotās tiesības un Mariju publiski nomētātu akmeņiem. Tomēr Jāzeps nelīdzinās vairumam . . .

Lai arī Jāzeps Evaņģēlijos nav bieži minēts, un mums nav informācijas par viņa dzīvi pārpilnība, lūk ko mēs tomēr zinām: Viņš bija taisns (Mateja 1:19, RT65). Bībelē nav daudz personāžu, kas būtu nosauktas par "taisnām". Šis fakts Jāzepu ievieto starp īsti elitārām Bībeles personām, kā piemēram, Noa, Daniēls un Ījabs. Mateja 1:19 (RT65, pievienots izcēlums) ir rakstīts, "Bet Jāzeps, . . . būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt." Nekādas nomelnošanas, nekādas nomētāšanas ar akmeņiem - viņš izvēlējās klusu, līdzcietīgu risinājumu.

Bet tad pie Jāzepa sapnī nāca eņģelis un lika ņemt Mariju par sievu, jo bērns tās klēpī patiesībā ir Pestītājs. Un atkal, Jāzeps būtu varējis pie sevis teikt, Es uz to neparakstījos. Audzināt Pestītāju? Esmu vienkāršs galdnieks. Neesmu tam piemērots. Tas ir vairāk nekā esmu gatavs. Ar mani šajā lietā nerēķinieties.Tomēr viņš tā nerīkojās. Tieši otrādi, pamodies, viņš darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis.

Jāzeps bija sarežģītā situācijā. Viņu lūdza apprecēt sievieti, kas bija stāvoklī pirms laulībām, un paciest kritiku, aprunāšanu un kaunu, kam noteikti bija jāseko. Bībelē nevaram izlasīt par lielu kāzu ceremoniju Jāzepam un Marijai. Ļoti ticams, ka viņi apprecējās pretēji abu ģimeņu vēlmēm. Tomēr Jāzeps to drosmīgi pacieta un parādīja savu uzticību Kungam, uzaudzinot Jēzu kā savu bērnu. Sastopoties ar neapskaužamu situāciju, viņš bija paklausīgs.

Savā dzīvē mēs varam nonākt sarežģītās situācijās, kas mums liek teikt, es uz to neparakstījos. Mēs varam nonākt dažādu pārbaudījumu priekšā, mūs var aicināt piepildīt kādu neiespējamu vīziju vai izkāpt no mūsu komforta zonas. Ir jāsaprot: Dievs bieži vien mums uztic vairāk, nekā esam gatavi. Viņš mūs bieži nostāda situācijās, ar ko mēs vieni paši nespējam tikt galā. Viņš tā rīkojas, lai mēs varētu būt uzticami, paklausīgi un pilnībā paļautos uz Viņa spēku, gudrību un vadību, Viņam izvedot mūs cauri šai situācijai.

Līdzīgi Jāzepam, apņemsimies būt paklausīgi un uzticīgi, lai ko tas arī maksātu. Un neaizmirsīsim, uz ko mēs parakstījāmies—saņemt Dieva žēlastību, pilnībā atdodot savu dzīvi Viņam un sekojot Viņa Dēlam. Un cieši turēsimies pie solījuma, ka mums pietiek ar Viņa žēlastību; ka Viņa spēks mūsu nespēkā varens parādās . . . jo īpaši brīžos, kad mums ir uzticēts vairāk nekā esam gatavi, vairāk nekā spējam tikt galā.