Vai atceries jūsu pirmo ģimenes atvaļinājumu? Es atceros! Mūsējais bija brauciens uz Ziemeļkarolīnu, lai tur salaulātos. Tā arī bija pirmā reize, kad mēs paņēmām sev līdzi lidmašīnā mūsu dēlu, kurš tobrīd 17 mēnešu vecs. Iedomājies . . . Marija tolaik jau bija pēdējā grūtniecības stadijā un viņiem vajadzēja apkraut ēzeli un doties uz Bētlemi - vietu, no kurienes bija cēlušies viņu senči, pilsētu, kurā tie nekad nebija dzīvojuši, bet kurā vēl joprojām dzīvoja daži viņu attāli radinieki, tomēr visdrīzāk ne ar vienu no tiem viņiem nebija tuvu attiecību. Tātad, viņiem atlika cerēt, ka kādam no viņu radiniekiem atradīsies vieta, kur tie varētu apmesties.

Tomēr, kad Jāzeps un Marija ieradās Bētlemē, nevienam no viņu radiniekiem neatradās brīva istaba tiem. Visas istabas bija aizņemtas, tomēr tā kā viņi bija radinieki un Marija gaidīja bērnu, viens no radiniekiem atļāva tiem apmesties apakšistabā, kurā pa nakti tika turēti lopi. Iedomājies kaut ko līdzīgu pagrabam vai garāžai, kurā tu turi savu suni vai kaķi . . . vai savas govis un ēzeļus!

Vai tas nav neprātīgi? Tomēr viss kļūst aizvien trakāk . . . Vai zini, kur Jēzus, Pestītājs, gulēja savu pirmo nakti uz zemes? Ne jau modernā bērnu gultiņā vai jaukā gultā - Viņu guldīja silē, no kura tika baroti mājlopi. Bieži vien tradicionālajās Jēzus dzimšanas ainās silīte tiek attēlota kā koka šūpulis, tomēr īstenībā tā bija līdzīgāka lielai taisnstūrveida fermas akmens izlietnei, kas bija novietota uz diviem dedzinātiem celtniecības ķieģeļiem!

Tajā naktī Jēzum nebija vietas uz zemes un tomēr, uzaicinot ganiņus no netālajām ganībām un vēlāk ierodoties gudrajiem no Austrumiem, Kungs mums parādīja, ka ikviensir aicināts nākt un atdot godu pie Jēzus kājām. Kādēļ? No visiem iespējamiem jūdu sabiedrības pārstāvjiem, kuri varētu tikt uzaicināti, lai dzirdētu vēsti par Jēzus piedzimšanu un atnāktu Viņu pielūgt, Dievs izvēlējās kādu ganu grupiņu. Tā mums ir spēcīga zīme, jo gani tolaik bija starp zemākajām sabiedrības grupām.

Padomā, kā ganīšanas darbs tiem neļāva iekļūt kopējā jūdu sabiedrības daļā, neļāva piedalīties jūdu šķīstīšanās ceremonijās un bieži vien pat neļāva vērot visas reliģiskās svinības un svētkus. Un tomēr, tika aicināti tieši šie gani, kas neapšaubāmi rūpējās par avīm, kuras kādu dienu tiks upurētas templī. Kā tik viegli ir pateicis Džons Makartūrs: "Cik atbilstoši ir tas, ka tie pirmie iepazina Dieva Jēru!"

Vēl neaptveramāka mums šodien būtu gudro - Babilonijas/Persijas priesteru un astrologu, kas Ķēniņa meklējumos drosmīgi devās pirmajā zvaigžņu ceļā, ierašanās. Un, lūk, kas ir svarīgi: šie gudrie bija pagāni, tie nebija jūdi. Viņi tik ļoti ticēja Dieva Vārdam, ka tie atstāja savu zemi, lai meklētu apsolīto Mesiju. Tie meklēja Viņu ticībā un no visas sirds, un ar milzīgi lielu prieku līksmoja, kad bija atraduši ceļu pie Viņa. Kad tie Viņu atrada visā Viņa pazemīgajā krāšņumā, tie Viņam dāvāja Ķēniņa cienīgas vērtīgas dāvanas. Šī aina mums parāda, ka ikviens ir aicināts pie Jēzus - Dieva brīnišķās dāvanas, Mesijas un Ķēniņa kājām. Visi esam aicināti atnākt un pielūgt Viņu, un tikt izglābti!

Šajos Ziemassvētkos es lūdzos, lai mēs pieņemam šo pašu domāšanu. Es lūdzos, lai mēs citus uzlūkojam, neņemot vērā to pagātni, uzskatus vai dzīvesveidu - ar to pašu mīlestību, līdzcietību un laipnību kā Jēzum. Un es lūdzos, lai, līdzīgi zvaigznei, kas vadīja gudros ceļā pie Jēzus, mēs varētu būt gaisma pasaulei, kas tuvinātu cilvēkus mūsu Kunga pielūgsmei!