Ābrahāms: ticības tēvs

Denijs Savedra

"Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma."—Galatiešiem 3:29 (RT65)

Kā mēs vakar redzējām, Dievs radīja pilnīgu visumu. Sestajā dienā Viņš sev radīja bērnus par paša attēla un līdzības, Viņa radības kroni. Viss aizgāja greizi, kad Ādams un Ieva sacēlās pret Dievu un pasaulē ienesa grēku un nāvi. Tomēr ar to stāsts nebeidzās. Dievam bija plāns. Redzi, pasaulē ienākot nāvei, mūsu brīnišķīgais un žēlsirdīgais Dievs arī deva dzīvības solījumu.

1. Mozus grāmatas 3. nodaļā Dievs izskaidroja, kas turpmāk notiks: sievietēm būs jācieš sāpes un jāstrādā, lai pasaulē ienāktu jauna dzīvība . . . bet jauna dzīvība nāks. Un to, ka kādudien jaunā dzīvība radīs Sēklu, kas sadragās viltīgās čūskas galvu (1. Mozus 3:15). Attiecībā uz šo atklāsmi Džons Džils rakstīja "Mesija, izredzētā sēkla no sievietes sadragās vecās čūskas, sātana galvu, tas ir, iznīcinās viņu . . . pārtrauks un izjauks visus tā plānus un sagraus visus tā darbus, satrieks visu viņa valstību, atņems tā varu un autoritāti, un jo īpaši, tā varu pār nāvi un viņa valdīšanu pār cilvēka miesu un dvēseli - iemiesojoties, to visu paveica Kristus."

Šodien mēs pētīsim ticības vīru, caur kuru Dievs izvēlējās radīt apsolīto Sēklu. Viņa vārds ir Ābrahāms, tuvāk pazīstams kā ticības tēvs. Ap šo laiku tev varētu rasties jautājums, "Kāpēc Dievs izvēlējās tieši Ābrahāmu?" "Kas viņā bija tik īpašs?"

Pirmoreiz Ābrahāmu, Šema pēcnācēju, mēs iepazīstam 1. Mozus grāmatas 12. nodaļā. Šeit Dievs viņam liek posties ceļam un pamest mājas un visas ērtības, pamest savu cilti un doties uz svešu zemi. Interesanti, ka Ābrahāmam pat nav pateikts, uz kuru zemi doties. Dievs viņam lika doties "uz zemi, kuru Es tev rādīšu" (1. Mozus 12:1 RT65). Tomēr reizē ar šo milzīgo aicinājumu tika dots solījums: " Es tevi darīšu par lielu tautu . . . tevī būs svētītas visas zemes ciltis" (1. Mozus 12:2–3 RT65). Un tieši šajā mirklī mēs ieraugām iemeslu, kāpēc Dievs viņu izvēlējās.

Tas nebija tādēļ, ka Ābrahāms būtu bijis ar kaut ko īpašs, talantīgs vai taisnīgs. Dievs Ābrahāmu izvēlējās tādēļ, ka Viņš zināja, ka Ābrahāms paklausīs. Džons Makartūrs rakstīja, "Tiklīdz viņš saprata, ko Dievs viņam saka, viņš sāka gatavoties ceļam. Tā bija tūlītēja paklausība. Lai sagatavotos ceļojumam, varbūt pagāja vairākas dienas vai pat nedēļas, vai mēneši, tomēr savā prātā viņš jau bija ceļā. Kopš tā brīža viss, ko viņš darīja, saistījās ar paklausīšanu Dieva aicinājumam."

Jēkaba vēstule 2:23 (RT65, izcēlums pievienots) mums vēsta, "Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību, un viņš tika nosaukts Dieva draugs." 75 gadu vecumā Ābrahāms atsaucās Dieva aicinājumam un izceļoja ar savu ģimeni. Interesanti attiecībā uz Dieva solījumu darīt viņu par lielu tautu un Ābrahāma pēcnācējā svētīt visas zemes ciltis bija tas, ka Ābrahāmam un viņa sievai Sārai nebija pēcnācēja. Kā Dievs varēja radīt lielu tautu no veca vīra un sievas, kas bija bez bērniem? Nu ja, Ābrahāmam radās tieši tāds pats jautājums! Tad Dievs atklāja savu plānu un teica Ābrahāmam, ka viņam būs bērns, un vēlāk viņa pēcnācēju būs vairāk nekā zvaigžņu debesīs! Un ko jūs domājat? Par spīti visiem šķēršļiem, par spīti loģikai un apstākļiem Ābrahāms ticēja Dievam!

Ābrahāma stāsts mums māca mūsu lomu Dieva pestīšanas plānā. Tas nav vis darbs, bet gan ticība un pielūgsme. 1. Mozus grāmatas 12. nodaļā Ābrahāms saņēma solījumu ticībā un nekavējoties viņš uzcēla altāri, pielūgsmes vietu. Kāpēc? Jo viņš ļoti skaidri saprata, ka ne viņa taisnīgums Dieva priekšā, ne apsolījumi, ko Dievs viņam deva, nebija atkarīgi no viņa paša vai no viņa darbiem, bet gan no Dieva uzticības

Dodoties savās šīsdienas gaitās, atcerieties, ka Dieva pielūgsmē par to, kas Viņš ir, un par stiprinājumu, ko Viņš jums dod, slēpjas spēks. Kā mēs redzējām saistībā ar Ābrahāmu, nav svarīgi tas, ko mēs varam paveikt, bet gan tam, ko Viņš ir paveicis. Tādēļ ticiet Viņa apsolījumiem un pielūdziet Viņu, jo "jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū . . . Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma." (Galatiešiem 3:26–27, 29 RT65).