Grēks: kāpēc Ziemassvētki attiecas uz visiem

Denijs Savedra

"Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības; jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū."—Romiešiem 3:22-24 (RT65)

Ik gadu mēs svinam Ziemassvētkus. Tas ir brīnišķīgs, prieka un labām vēstīm piepildīts laiks. Mēs pušķojam eglīti, izkarinām lampiņu virtenes, dziedam skaistus korāļus un dāvinām jaukas dāvanas. Un katru gadu mums kristiešiem patīk atgādināt ikvienam, ka Jēzus ir šo svētku iemesls. Tomēr, cik bieži mēs patiešām apsēžamies un pārdomājam to, kāpēc Viņš ir šo svētku iemesls. Viņš ir svētku iemesls. Kāpēc vispār pastāv šie svētki? Kāpēc Jēzus pameta debesis, lai nāktu uz zemes?

Kāda ir īsā atbilde? Mūsu grēku dēļ. Redzi, Kungs mūs ļoti mīl. Viņš radīja mūs pēc sava tēla un līdzības (1. Mozus 1:27). Mēs esam Dieva radības kronis, kas radīts, lai Viņu pielūgtu un mūžīgi baudītu pilnīgas attiecības Viņa klātbūtnē kā Viņa mīļotie bērni. Tāds bija mūsu liktenis, ko piedzīvot mēs bijām radīti . . . To piedzīvoja Ādams un Ieva. Viņi staigāja ar Dievu, runāja ar Dievu un baudīja Viņa klātbūtni. Viņiem vajadzēja izdzīvot savu aicinājumu un baudīt Dārza augļus (1. Mozus 2:15-16). Bet tad viss aizgāja greizi . . . grēkā krišanas brīdī.

Ādams un Ieva ļāva savam lepnumam un savtīgām iedvesmām—viņu vēlmei būt "kā Dievam"—aizēnot viņu saprašanu. Un tādēļ, ka viņi ļāvās tikt čūskas pieviltiem, viņi, tāpat, kā mēs visi, zaudēja īpašo žēlastību. Tajā brīdī, kā Pāvils mums saka, "kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši" (Romiešiem 5:12 RT65). Visļaunākais, ka tas, ko tie meklēja - būt līdzīgiem Dievam - viņiem jau bija. Tiem piemita Viņa tēls un līdzība, un Viņa nospiedums bija to sirdīs un dvēselēs.

Savā darbā "Grēks un pestīšana" Džons Garnjē apgalvo, ka, "grēks tādējādi rada atsvešinātību un naidīgumu pret Dievu vai, citādi sakot, morālu atšķirtību starp grēcinieku un Dievu, kas ir garīgā nāve; tam pretējais ir atjaunotā jeb dāvātā dzīve, t.i., būt samierinātam ar Dievu." Ādama un Ievas grēks inficēja visus viņu bērnus, ikvienu personu cilvēces vēsturē. Tas radīja aizu, atšķirtību starp mums un svēto un pilnīgo Dievu. Ikviens kopš tā laika piedzimis bērns ir garīgi miris, atšķirts no Dieva—izņemot Vienu. Tādējādi, tā kā mēs esam garīgi miruši, tad tiklīdz mūs pārsteidz fiziskā nāve, tā kļūst mums par neizmaināmu, bez iespējas tikt samierinātiem ar Dievu.

Romiešiem 6:23 (RT65), Pāvils saka, "Tātad grēka alga ir nāve." Grēks Ēdenes dārzā atnesa tūlītēju garīgo nāvi visai cilvēcei, un pēdējais parāds par ikviena cilvēka grēku ir pilnīga nāve, kas notiek pēc tā fiziskās nāves; tādējādi, lai izlīdzinātu grēka radīto parādu (kas ir nāve), kaut kam (vai kādam) ir jānomirst grēcinieka vietā. Šī iemesla dēļ, lai samaksātu grēka parādu, bija nepieciešams upuris. Kādēļ? Jo maksa par mūsu grēku un nāve "un bez asins izliešanas nav piedošanas." (Ebrejiem 9:22 RT65).

Pirmais gadījums saistībā ar ir redzams uzreiz pēc grēkā krišanas. 1. Mozus 3:21 (RT65) ir teikts, "Un Dievs Tas Kungs darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām." Redziet, lai Dievs varētu apģērbt Ādamu un Ievu un paņemt prom viņu kaunu, Viņam bija jānogalina dzīvnieks, lai izlietu tā asinis. Bet, lūk, kas ir būtiski, "vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus" (Ebrejiem 10:4 RT65). Ar to vienkārši nepietika. Un tieši tas padara Ziemassvētku stāstu tik spēcīgu!

Ziemassvētku stāsts vēsta par brīdi, kad Dieva brīnišķīgais plāns kļuva par īstenību. Kādā veidā? "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību" (Jāņa 3:16 RT65). Jēzus, Dieva pilnīgais Dēls, teica, "raugi, Es nāku . . ." (Ebrejiem 10:7) un Viņš "pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva, prāta" (Galatiešiem 1:4 RT65). Viņš vienreiz un uz visiem laikiem samaksāja mūsu grēka algu, lai mums dotu Dieva balvu, kas ir "mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā" (Romiešiem 6:23 RT65). Jēzus dēļ mēs varam godināt un baudīt Dievu vēl lielākā tuvībā nekā tas bija iespējams Ādamam un Ievai. Mēs ne tikai varam staigāt ar Dievu, bet mūsos pašos mājo Dieva Gars!