Pola Tripa ikdienas Pateicības dienas pārdomasParaugs

Tas ir minēts it visās mūsu teoloģiskajās vadlīnijās, tomēr mēs faktiski nedzīvojam tā, it kā paši tam ticētu. Mēs visi sakām, ka ticam tam, ka visa pasaule nav tikai redzamais. Mēs sakām, ka patiešām ticam tam, ka pastāv dzīve pēc šī dzīves beigām. Mūsu formālā teoloģija ietver faktu, ka ir jānāk jaunām debesīm un jaunai zemei. Tomēr mēs tiecamies dzīvot raizēs un uzskatu, ka viss, kas mums ir, ir tikai šis brīdis, vadīti.

Lūk, mūsu reālās dzīves, pamata problēma: ja pastāvīgi nevērsīsi savas sirds acis uz gaidāmo paradīzi, tu mēģināsi šo nabaga samaitāto pasauli pārvērst par paradīzi, kāda tā šeit nav iespējama. Ikviena dzīva cilvēka sirdī ir ilgas pēc paradīzes. Tikko pakrituša maza bērna, kurš mācās staigāt, brēciens ir sauciens pēc paradīzes. Skolas vecuma bērna, kurš ticis atraidīts rotaļu laukumā, asaras ir tāda, kas meklē paradīzi, asaras. Vientulības sāpes, ko izjūt cilvēks bez draugiem vai ģimenes, ir cilvēka, kas ilgojas pēc paradīzes, sāpes. Ievainojums, ko jūt laulāts pāris, kad izjūk viņu laulība, ir cilvēku, kas sauc pēc paradīzes, ievainojums. Veca vīra skumjas, jūtot savu ķermeni kļūstam vājāku, ir skumjas ilgās pēc paradīzes. Mūs visos slēpjas šīs ilgas, pat pašiem to neapzinoties, jo mūsos tās ielicis Radītājs. Viņš ir licis mūžību ikviena no mums sirdī (Salamans mācītājs 3:11). Mūsu saucieni ir kas vairāk par sāpju saucieniem - tie ir arī ilgu saucieni pēc kaut kā vairāk un labāka nekā mēs jebkad piedzīvosim šajā kritušajā pasaulē.

Ja to aizmirsti, tad sāc ļoti smagi strādāt, lai šo brīdi pārvērstu par paradīzi, kas nekad neizdosies. Tava laulība nebūs paradīze. Tavs darbs nebūs paradīzē, pēc kuras tu ilgojies. Tavas draudzības saites nebūs paradīze, pēc kā tiecas tava sirds. Tava apkārtējā pasaule nedarbosies kā paradīze. Tavi bērni neradīs tev paradīzi. Pat tava draudze nespēs dzīvot pēc paradīzes mērauklas. Ja esi Dieva bērns, tev ir nodrošināta paradīze, bet tā nebūs šeit un tagad. Viss, kas tevī šobrīd izsauc vilšanos, ir domāts, lai atgādinātu, ka ir kaut kas vairāk, un liktu ilgoties pēc gaidāmās paradīzes. Zūdošie sapņi tev atgādina, ka šeit nav paradīze. Vīstošās puķes tev atgādina, ka šeit nav paradīze. Grēkam, kas tevi kārdina, vajadzētu atgādināt, ka šeit nav paradīze. Slimībām, kas tevi inficē, jāatgādina, ka šeit nav paradīze. Dzīvo cerībā, ka paradīze noteikti nāk, un beidz lūgt šai kritušajai pasaulei kļūt par paradīzi, par ko tā nekad nekļūs.