Pola Tripa ikdienas Pateicības dienas pārdomasParaugs

Padomāsim kopīgi kādu mirkli. Vai tu dzīvo dzīvi pilnu svētībām vai žēlošanos? Ir tik viegli kurnēt. Ir tik vienkārši atrast kļūdas. Ir tik viegli būt neapmierinātam. Ir viegli ieraudzīt to, kā trūkst vairāk nekā tu vēlētos. Ir vienkārši būt aizkaitinātam un nepacietīgam. Ir tik viegli stenēt un vaidēt par dzīves grūtībām. Ir viegli būt neapmierinātam.

Kāpēc tas viss ir tik viegli? Tas viss ir viegli, jo grēks joprojām liek mums uz visu raudzīties no mūsu personiskā izdevīguma. Tā kā grēks patiesībā pašos pamatos ir egoisms, mēs visi cenšamies sašaurināt mūsu pasaules līdz savu vēlmju, vajadzību un sajūtu apmierināšanas līmenim. Mēs tad tiecamies dzīves kvalitāti vērtēt pēc tā, cik daudz no mūsu vēlmēm realitātē izdodas apmierināt. Pirmajā mirklī šķiet kārdinoši pieņemt tādu egocentrisku eksistenci, aizmirstot par Dievu. Ja tu liec sevi pašu savas pasaules centrā, tev būs daudz par ko sūdzēties.

Tāpat ir tiesa, ka tu dzīvo pagrimušā pasaulē, kur cilvēki un lietas nefunkcionē tā, kā Dievs to ir paredzējis. Šī pasaule patiešām ir briesmīgi samaitāta. Dzīve šeit ir patiešām grūta. Tu sastopies ar visa veida lielām un mazām grūtībām. Cilvēki tev liek vilties. Tie apgrūtina tavu dzīvi. Tavā ceļā rodas dažādi šķēršļi. Kaut kādā ziņā mūsu pasaules pagrimums ienāk pa tavām durvīm katru dienu. Apvieno dzīves grūtības šajā pagrimušajā pasaulē ar grēka egocentrismu un rodas gatava recepte katastrofai vai vismaz nožēlojamai dzīvei pastāvīgā neapmierinātībā.

Bībele kurnēšanu un sūdzēšanos neuzskata par kaut ko nesvarīgu. 5. Mozus grāmatā Mozus pārcilā, cik daudzi no Israēla tautas kurnēja par savu dzīvi un šajā kurnēšanā bija ietverti jautājumi par Dieva gudrību un labestību. Dieva vērtējumā ar savu kurnēšanu šie ļaudis bija sadumpojušies pret viņu; viņi bija parādījuši, ka tiem nav vēlēšanās darīt to, uz ko viņš tos bija aicinājis un devis spējas to paveikt. Tavas sirds paustais prieks vai žēlošanās vienmēr norāda, kāda ir tava vēlēšanās uzticēties Dievam un pildīt viņa gribu.

Žēlošanās aizmirst par Dieva žēlastību. Tā ignorē viņa klātbūtni. Tā nespēj ieraudzīt viņa apsolījumu brīnišķumu. Tā ļauj palikt nepamanītai viņa godības izpausmei viņa radībā. Tā apšauba viņa labestību, uzticamību un mīlestību. Tā nav pārliecināta par to, vai viņš ir klātesošs un ka viņam neesi vienaldzīgs. Ja tici Dievam un viņa kontrolei pār visu, kas vien pastāv, tad tev ir jāpiekrīt, ka jebkura tava kurnēšana ir visā pilnībā kurnēšana pret viņu. Jā, ir tik viegli žēloties. Ir viegli aizmirst ikdienas svētības, kas nonāk pār katru no mums. Mūsu gatavība žēloties ir vēl viens arguments par labu piedodošajai un glābjošajai žēlastībai, kuras dēļ Jēzus bez žēlošanās labprātīgi nomira, lai to sniegtu mums.