Pola Tripa ikdienas Pateicības dienas pārdomasParaugs

Šī ir vēl viena no lietām, ko visi mēs mēdzam darīt. Mēs meklējam dzīvi nepareizās vietās. Mēs visi mēģinām meklēt dzīvi horizontālā plāksnē, kaut realitātē mēs to varam atrast vienīgi vertikālā plāksnē. Kaut kā, kaut kādu iemeslu pēc mēs visi vēlamies, lai radītā pasaulē sniegtu mums dzīvi. Ikviens no mums sev līdzi nēsā savu personisko "ja vien..." katalogu. "Ja vien es būtu precējies, tad es būtu laimīgs." "Ja vien es varētu dabūt to darbu, tad es būtu apmierināts." " Ja vien es varētu iegādāties šo māju, es nedomāju, ka vēl ko citu vēlētos." "Ja vien mana laulības dzīve būtu labāk izdevusies, tad man būtu viss kārtībā." "Ja vien maniem bērniem labi klātos, es justos apmierināts." "Ja vien es varētu sasniegt ____, es vairs neko citu nevēlētos." "Ja vien mūsu finanšu situācija būtu stabilāka, tad es vairs nesūdzētos."

Tas, kas seko aiz "ja vien...", ir vieta, kur tu meklē dzīvi, mieru, prieku, cerību un pastāvīgu sirds mierinājumu. Problēma, ir tāda, ka tu turpini tērēt naudu par to, kas tevi nepiepildīs, un strādāt pārlieku smagi, kai dabūtu to, kas tev nekad nesniegs pilnīgu mierinājumu. Tas ir liels garīgs jūklis, kas tevi padara aptaukojušos, atkarīgu, kādam parādā un joprojām ar neapmierinātu sirdi. Kādēļ? Jo zeme nekad nebūs tavs glābēja. Šai fiziskajai, radītajai pasaulei ar visiem tās skatiem, skaņām, vietām, pieredzēm un attiecībām nav spēju sniegt tavai sirdij mierinājumu. Šo fizisko pasauli izveidoja Dievs, lai tā būtu kā viens liels pirksts, kas tev rādītu vienīgo vietu, kur tava sirds radīs apmierinājumu un atpūtu. Tava sirds radīs mieru vienīgi tad, kad tā radīs mieru Dievā un tikai Dievā.

Tādēļ Jēzus saka, "Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem, gādājiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt" (Lūkas 12:33). Kam tu šodien pieaistīsi savu sirdi cerībā, ka tā nesīs tev dzīvību? Kurp tu lūkosies pēc miera un sirds atpūtas? Pēc kā tu sniegsies, lai saņemtu cerību, drosmi un jēgu dzīvi turpināt? Kādā radībā tu mēģinsi rast to, ko vienīgi Radītājs tev spēj sniegt? Kādu maizi tu šodien pirksi, kura nekad nevarēs sātināt tavu garīgo vēderu?

Kāpēc lai tu izmisīgi meklētu radībā to, ko tu jau esi saņēmis no Kristus? Kāpēc lai tu lūgtu šai samaitātajai pasaulei, kļūt par tavu glābēju, kad Jēzus ir atnācis kā tavs Glāvējs, lai savā žēlastībā sniegtu tev visu, kas vajadzīgs?