Pola Tripa ikdienas Pateicības dienas pārdomasParaugs

Skaudība ir uz sevi vērsta un paštaisna. Tā ievieto tevi pasaules centrā. Tā liek visu uztvert saistībā ar sevi pašu. Tā saka, ka tev pienākas tas, ko tu neesi pelnījis. Skaudība ir gaidoša un prasīga. Skaudība saka, ka tu esi tas, kas tu neesi un tev pienākas tas, kas tev pēc taisnības nepienākas. Skaudība nespēj priecāties par citam dotu svētību, jo tā saka, ka tu to esi vairāk pelnījis. Skaudība saka, ka tu esi nopelnījis to, ko tu nekad nebūtu varējis nopelnīt. Skaudības pasaules ar žēlastības pasauli sajaucas ne labāk kā eļļa ar ūdeni. Skaudība aizmirst to, kas tu esi, aizmirst to, kas Dievs ir, un nespēj izšķirt, par ko vispār ir dzīve.

Tomēr, arī pasakot to visu, ir fakts, ka mēs visi kaut kādā ziņā, kaut kādā mērā savulaik cīnāmies ar skaudību. Mums skauž, ka šis cilvēks mums blakus ir guvis tādus finansiālus panākumus, kādus mums nav izdevies sasniegt. Mēs vēlamies, kaut mūsu laulības dzīve būtu tikpat izdevusies kā mūsu draugiem no draudzes. Mēs nesaprotam, kāpēc esam tik ļoti iejūgti savā darbā, kamēr kādam citam puisim ir tik izdevusies karjera. Mēs izjūtam skaudību par citu cilvēku mazo grupu, kas šķiet tik mīloša kopiena. Mēs vēlamies, kaut varētu atļauties ēst tikpat daudz, cik šī cita persona un joprojām palikt tikpat slaidi. Garais vēlas kaut viņš nebūtu tik garš un īsais vēlētos pārmaiņas pēc paskatīties uz citiem no augšas. Sprogainais alkst pēc taisniem matiem un cilvēks ar taisniem matiem apskauž sprogainos. Nūģis apskauž atlētu un atlēts vēlas kaut viņam būtu labākas atzīmes.

Skaudība ir vispārēja tāpat kā grēks. Skaudības saknes ir grēcīgs savtīgums (skat. 2. Korintiešiem 5:14-15). Skaudība ir uz sevi vērsta; tā kā tā ir uz sevi vērsta, tai ir tiesības; tā kā tai ir tiesības, tā ir prasīga; tā kā tā ir prasīga, tā cenšas Dieva labestību vērtēt pēc tā, vai viņš ir devis to, uz ko, pēc tās domām, viņai ir tiesības; un tā kā tā vērtē Dievu, balstoties uz šī pamata, tas liek apšaubīt viņa labestību. Tā kā tu apšaubi Dieva labestību, tu nesteigsies pie viņa pēc palīdzības. Skaudība ir garīga katastrofa.

Žēlastība mums atgādina, ka mēs neko neesam pelnījuši, tomēr tā šeit neapstājas—tā noliek tevi pretī patiesībai, ka Dievs ir apbrīnojami mīlošs, žēlsirdīgs un laipns, ka viņš bagātīgi izlej pār mums lietas, ko mēs nekad nebūtu spējuši nopelnīt. Žēlastība arī mums atgādina, ka Dievs ir gudrs un viņš nekad nekļūdās ar adresātu—viņš katram no mums dod tieši to, par ko viņš zina, ka tas mums ir vajadzīgs.