Известные библейские стихи из Evangelijs pēc Mateusa 21

Поделиться

Vysu, kō vīn lyugšonā tycūt lyugsit, sajemsit.

Jezus tim atbiļdēja: Patīši, Es jums soku: Jo jyus ticēsit un nasašaubeisit, to jyus padareisit na tik vīn tū, kas nūtyka ar figu kūku, bet ari, jo jyus šytam kolnam pasaceitu: Ej nūst nu šenes un nūgrimst jyurā! — tys nūtiks.

Īprikš un īpakaļ ejūšī ļaužu bori klīdziņ‐klīdze: Ozanna Davida Dālam! Slaveits Kunga vōrdā Nōcējs, Ozanna augstumūs!

un saceja: Stōv raksteits: Muns noms tops saukts lyugšonas noms, bet jyus jū pōrvēršat slapkovu bedrē.

Pasokit Siona meitai: Raug, pi tevis nōk tovs Kēneņš, Jys ir lēnprōteigs un jōj uz ezeļa, — Uz ezelāna, uz jyuga nesējas bārna.

Tad Jezus tim saceja: Vai jyus nikod nalasejot Rokstūs: Tys akmiņs, kuru byuvātōji atmete ir palicis par styura pamatakmini. Kungs tū ir padarejis, — myusu acīs breinumu.

Tōpēc Es jums soku: Dīva vaļsteiba tiks nu jums atjimta un pīškērta tautai, kura dūs jōs augļus.