Izglābtie sapņiParaugs

Vilšanās un sāpes var pastiprināt kārdinājumus. Tās dara ievainojamākas mūsu vājās vietas. Vienalga, vai tā būtu noslēgšanās sevī, pārēšanās, gadījuma sakari vai dažas liekas vīna glāzes, mūsu vēlme mazināt sāpes vai izbēgt no tām noved mūs pie kompromisiem. Mēs sakām sev, ka esam pelnījuši justies labāk.

Kad mums sāp, mums ir lielāka nosliece upurēt savu sapni kaut kā pārejoša vārdā. Mierinājums, ko mums sniedz mūsu netikumi, ir, labākajā gadījumā, gaistošs un sekls vai, ļaunākajā gadījumā - nežēlīgi postošs.

Slavenajā operā "Bohēma" ir kāda aina, kurā divi vīri Parīzē cīnās ar bargu ziemu. Viens no viņiem, rakstnieks, ir ieguldījis neskaitāmas stundas savā darbā. Viņam tik ļoti salst, ka viņš tik tikko vairs spēj koncentrēties uz rakstīšanu.

Tā kā viņam nav naudas nedz malkai, nedz oglēm, kādā izmisuma brīdī rakstnieks iemet visu manuskriptu krāsnī. Dažu mirkļu laikā visa papīra kaudze ar viņa mūža darbu ir sadegusi līdz pelniem.

Šis rakstnieks upurēja savu sapni - visu, kā dēļ viņš bija strādājis - viena īsa komforta mirkļa dēļ. Viņš padevās. 

Mēs to pašu varam redzēt stāstā par Ēsavu 1. Mozus grāmatā. Nomocījies un izbadējies, viņš atgriežas mājās, kur to sagaida verdoša lēcu viruma aromāts. Savas ēstgribas pakļauts, Ēsavs atdod savu pirmdzimtību, visas savas privilēģijas, autoritāti un mantojumu, kas pienākas pirmdzimtajam, par kādu zupas bļodu. Viņš upurēja savu nākotni mirkļa apmierinājumam ar pilnu vēderu. 

Paklau, es saprotu. 

Man ir kārdinājums pārēsties, lai nomāktu savas sajūtas bēdu brīžos (es daudzreiz piekāpjos!).  Pēc šķiršanās vientulība mani kārdināja pazemināt latiņu un ielaisties kompromisos jaunu attiecību veidošanā. Par laimi, es neļāvos šim kārdinājumam, tomēr es to noteikti izjutu. 

Kad nācās zaudēt savas mājas un atrados maksātnespējas priekšā, kaimiņš man piedāvāja darbu ar 6 ciparu algu, strādājot pārdošanas jomā farmaceitiskā uzņēmumā. Man bija kārdinājums pieņemt šo darba piedāvājumu. Tomēr to uzņemties nozīmētu atlikt darbu pie "Treasures". Finansiālas stabilitātes radīts pagaidu komforts nebija tā vērts, lai es atteiktos no Dieva aicinājuma.  

Dažreiz Dieva sapnis prasa upurus. Kā izrādās, Dievam vairāk rūp mūsu raksturs nekā mūsu komforta līmenis.

Mēs varam ļauties grūtībām veidot mūsu raksturu vai to salauzt. Mēs varam upurēt savu sapni kaut kā pārejoša vārdā vai arī, mēs varam nepadoties un ļaut neatlaidībai stiprināt mūsu raksturu un palīdzēt mums nobriest.  

Neatsakies no sava sapņa kaut kā pārejoša vārdā. Neļauj sāpēm vai vilšanās sajūtai likt tev atteikties no saviem sapņiem ātru risinājumu un mirkļa baudu dēļ. Nepiekāpies. Pārāk daudz ir likts uz spēles.

Tavas uzticamības otrā pusē gaida brīvība.  Gan personiski tevi, gan visus tos cilvēkus, ko ietekmēs tava izvēle pilnībā dzīvot atbilstoši savas dzīves mērķim!