Izglābtie sapņiParaugs

Es nebiju domājusi, ka nodzīvošu līdz divdesmit vienam gadam. Trīspadsmit gadu vecumā, pēc ilga seksuālas vardarbības, izvarošanas un dzīves haotiskā vidē perioda, māte pameta mani vienu pašu kopā ar manu astoņus gadus veco brāli cīnāmies par izdzīvošanu trīs mēnešu garumā apkārtnē, kas atradās bandu varā. Tovasar es sasaistījos ar vecāku zēnu, kas piedāvāja mums ēdienu un aizsardzību. Šīs attiecības izvērtās par vardarbību un ekspluatāciju un beigu beigās iesaistīja mani seksa industrijā kā striptīza dejotāju. Galu galā, mans draugs kļuva par manu suteneru un dzīve sāka virpuļot ārpus kontroles. 

Ieej Jēzū. 

Viņā es atradu žēlastību, dziedināšanu un ceļu uz brīvību. Es atkal sāku sapņot. Es sapņoju par dienu, kad man būs māja ar baltu dēlīšu žogu un zaļu zālāju, kurā izmētātas bērnu rotaļlietas. Es sapņoju par veselu ģimeni, kurā visiem mums būs vienāds uzvārds. Mani sapņi iemiesoja drošību un stabilitāti—kaut ko tādu, ko es pati savā bērnībā nebiju daudz piedzīvojusi.

Es kļūdaini ticēju, ka ejot svētdienās uz baznīcu, lasot pareizās grāmatas un darot pareizās lietas, visi mani sapņi piepildīsies un man būs nodrošināta kaut kāda noteikta Jēzus imunitāte pret dzīves grūtībām. 

Dažu gadu laikā viss sāka notikt pēc mana plāna. Es biju precējusies, man bija brīnišķīgs mazulis un māja ar dārzu. Dzīve bija tik brīnišķīga, ka es apskaudu pati sevi! 

Kad uzzināju par sava vīra sakariem un sapratu, ka viņš pilnībā nevēlējās cīnīties par mūsu laulības atjaunošanu, es jutu, ka visas cerības manā dzīvē ir satriektas. Dzīve, par ko es tiku sapņojusi, pilnībā sabruka. 

Lengstons Hjū savā dzejolī "Hārlema" uzdod jautājumu. "Kas notiek ar atliktu sapni?"  

 "Vai tas izžūst

      Līdzīgi vīnogai saulē?

      Vai iekaist kā jēlums—

      Un tad pārplīst?"

Es uzskatu, ka tas, kas notiek ar atliktajiem sapņiem, kuri nav mūsu varā vai pat ir sagrauti, ir atkarīgs no paša sapņotāja.  Tas, kā mēs reaģēsim, noteiks to, vai mēs pietuvināmies Dieva sapnim mūsu dzīvei vai tiekam aizmesti tālāk prom no tā.

Kad biju atguvusies pēc sava vīra atzīšanās, man bija jāpieņem lēmums…

Kur es balstīšu savu cerību? Vai es balstīšu cerību savos sapņos par manu dzīvi? Vai likšu savu cerību Dievā?

Saskaņā ar Bībeles mācību, nepiepildītās cerības sāpina sirdi, bet cerība Jēzū ir mūsu dvēseles enkurs.  Es nespēju mainīt savas dzīves apstākļus tā, kā to vēlētos, taču es varēju izlemt, kā es reaģēšu uz tiem. 

Es aicinu tevi pārdomāt šādus jautājumus: Kur šodien ir tava cerība? Vai tava cerība balstās tavos sapņos par dzīvi? Vai tava cerība ir likta pašā Sapņu Devējā?