Dievs, Kur Tu esi? Kopā ar Džonu BēveruParaugs

Uzvara tuksnesī

Tuksnesis ir vieta, ko mēs apmeklējam, nevis mūsu paliekošais galamērķis. Pareizi rīkojoties, jūs piedzīvosit uzvaru tuksnesī.

Kā jauniešu mācītājs astoņdesmito gadu beigās, es biju savā izžuvušajā tuksnesī, kā man šķita, pārāk ilgi. Es sāku domāt, vai manā cīņā būs kādas izmaiņas.

Īsi pirms sākās nepatikšanas ar manu tiešo priekšnieku (kurš mēģināja mani diskreditēt un atlaist), un, kad es kādu dienu biju lūgšanā, Dieva Gars man atklāja, ka tuvojas pārmaiņas. "Tu tiksi atcelts no jauniešu mācītāja amata," Viņš teica, "un Es sūtīšu tevi uz baznīcām un pilsētām no Amerikas austrumu krasta līdz rietumu krastam; no Kanādas robežas līdz Meksikas robežai; uz Aļasku un Havaju salām. . .”

Es pastāstīju Lizai, ko dzirdēju no Gara, un mēs abi pārdomājām to visu savās sirdīs. Mēs par to nedalījāmies ne ar vienu citu (izņemot mācītāju citā valstī). Dievs to sacīja un Viņš būs arī darītājs, un es zināju, ka, ja runātājs patiesi ir Viņš, man nebūtu “jāpalīdz Viņam” piepildīt šo sapni.

Bet tas nenotika ne nākamajā dienā, ne pēc nedēļas! Patiesībā pagāja vairāki mēneši. Tad kādu dienu mans mācītājs ieradās sapulcē un teica, ka Tas Kungs viņam ir parādījis, ka viens no viņa mācītājiem (mums bija vienpadsmit darbinieki) drīz ceļos uz pilnu slodzi un vairs nekalpos mūsu draudzes darbinieku sastāvā. "Džon Bevere, tas vīrietis esi tu," viņš teica.

Pagāja kāds laiks — precīzāk – seši mēneši, lai tiktu pāri intensīvajai tuksneša pieredzei. Pēc tam tikai trīs nedēļu laikā es saņēmu septiņus uzaicinājumus sludināt — viens atradās stundas attālumā no Kanādas robežas, viens atradās Floridas austrumu krastā, otrs stundas attālumā no Klusā okeāna un viens bija pie Meksikas robežas! Es iegāju sava mācītāja kabinetā, lai pajautātu viņam, ko ar šiem piedāvājumiem darīt. Viņš smējās un sacīja: “Džon, es tev teicu, ka Tas Kungs man to ir parādījis; izskatās, ka tavs laiks ir pienācis.”

Pēc neilga laika, 1990. gada janvārī, mācītājs iesvētīšanas dievkalpojuma laikā uzlika man un Lisai rokas, un kopš tā laika mēs esam ceļojuši uz pilnu slodzi! Var droši teikt, ka mēs esam redzējuši daudz (un es nevaru pārspīlēt uzsverot vārdu “daudz”) vairāk augļu parādās, ja gaidām Dieva laiku, nekā tad, ja mēs būtu sākuši darboties savā spēkā vairākus gadus iepriekš, kad es pats domāju, ka biju tam gatavs.

Es ilgojos redzēt tādus pašus rezultātus tavas dzīves aicinājumā. Procesa laikā uzticies Dievam. Paaugstinājums tuvojas!

Vai jums patika šis lasīšanas plāns? Es aicinu jūs turpināt savu iesākto ceļu, apskatot manu grāmatu Dievs, kur Tu esi?!