Dievs, Kur Tu esi? Kopā ar Džonu BēveruParaugs

Augošās sāpes

Kristieša dzīvei ir kādas paralēles ar to, kā aug bērns.

Kad es nokļuvu savā pirmajā garīgā tuksneša pieredzē, es biju garīgi kā zīdainis. Tajā laikā manā priekšā bija lielisks dabiskais piemērs — mans dēls Addisons, kurš tajā laikā bija apmēram astoņpadsmit mēnešus vecs.

Lisa bija lieliska māte un, kad vien Addisons iečīkstējās, viņa bija tur, lai par viņu parūpētos. Vienā mirklī viņš bija viņas rokās, izbaudot barošanu un komfortu pie krūts.

Bet ar laiku Addisonam, tāpat kā katram bērnam, bija jāaug un jānobriest. Kā ar visiem mūsu zēniem — mums viņi ir četri — pienāca laiks, kad viņiem vajadzēja mācīties ēst pašiem. Ak, kāds haoss — esmu pārliecināts, ka saproti, ko es ar to domāju! Viņi cenšas ēst, un puse ēdiena ir pa barošanas krēslu un grīdu.

Šajā laikā bērni kļūst neapmierināti ar saviem vecākiem, jo ​​viņi netiek baroti ar karoti kā agrāk. Viņi vaimanā un raud, kamēr jūs mēģiniet būt atbildīgi vecāki. Kad mūsu dēli mētājās ar pārtiku, mēs gribējām iejaukties un pārņemt vadību, tomēr zinājām, ka tas kavēs viņu izaugsmi. Mēs ļāvām saviem zēniem izaugt. Mēs noteikti negribējām, lai kāds no viņiem būtu jābaro ar karoti, kad viņš jau būtu pilngadīgs.

Zīdaiņiem augot, viņiem sniegtās palīdzības līmenis mainās, lai veicinātu izaugsmi un attīstību. Dievs rīkojas līdzīgi ar mums, lai mēs varētu garīgi attīstīties un nobriest. Kad mēs esam tikko piedzimuši no augšienes un piepildīti ar Viņa Garu, Viņš kādu laiku atklājas pie katra mūsu sauciena. Bet, laikam ejot — un, cerams, mēs vairs paši arī nevēlamies tikai pienu vien (Ebrejiem 5:12), —, lai palīdzētu mums pieaugt un nobriest, Viņš ļauj mums pārdzīvot laikus, kuros Viņš nereaģē uzreiz uz katru mūsu aicinājumu.

Kad Tas Kungs man palīdzēja saprast, ka augšana garīgā briedumā ir līdzīgs process, kas katram cilvēkam jāpiedzīvo no bērnības līdz pieauguša cilvēka vecumam, es kļuvu vairāk domīgs un prātoju: Vai esmu kļūdījies? Vai tas, ko es piedzīvoju, nav sava veida sods no Tā Kunga? Vai ir iespējams, ka esmu aizvests uz tuksnesi, lai kaut ko iemācītos — lai kaut kādā veidā augtu, lai es būtu labāk sagatavots sekot un kalpot Jēzum?

Patiesība ir tāda, ka tu ne tikai piedzīvo tuksneša sezonu; tu caur to arī pieaudz