Dievs, Kur Tu esi? Kopā ar Džonu BēveruParaugs

Kur Tu esi?

Vai tu esi piedzīvojis brīžus, kad šķiet, ka Kungs bijis tik tuvu, ka vienkārši pietika nočukstēt Viņa Vārdu, un Viņš bija tur un atbildēja tieši tajā brīdī? Bet tad pienāca laiks, kad tu sūtīji Viņam vienu ziņu pēc otras un, likās, ka Viņš ir pilnībā pazudis no tavas dzīves. Iespējams, ka tieši šobrīd tu atrodies tādā dzīves posmā un tavs jautājums, kuru vēlies klusumā izkliegt, ir daudzu, sausā un grūtā vietā nonākušo, sauciens: "Dievs, kur Tu esi?"
Savu pirmo tuksneša sezonu kā jauns ticīgais, es piedzīvoju dzīvojot Dallasā, Teksasā, astoņdesmito gadu sākumā. Ieejot šajā neauglīgajā sezonā, es jutos kā Dieva pamests. Pirms tam man vajadzēja tikai pasaukt un Tas Kungs nekavējoties atbildēja. Es atceros, ka Viņš ātri atbildēja pat uz visnenozīmīgākajiem lūgumiem. Viņa klātbūtne bija tik tuva, acīmredzama un spēcīga.
Tagad es vienkārši nevarēju saprast, kas notiek. Es dienu no dienas biju uz ceļiem un kliedzu: “Dievs, kas notiek? Šķiet, ka Tu esi miljons jūdžu attālumā!
Tajā laikā es nepārtraukti pārskatīju savu dzīvi un jautāju: “Kādu briesmīgu grēku es esmu izdarījis?"
Patiesība, protams, bija tāda, ka, tāpat kā katrs cilvēks uz planētas, es periodiski ieslīdēju grēkā, taču es arī ātri to nožēloju un lūdzu piedošanu, ko piedāvā Jēzus. Cik man bija zināms, tad manā dzīvē nebija kāda pastāvīga, tīša grēka.
"Dievs, kāpēc tu vairs ar mani nerunā?" Es saucu vienu sausu dienu pēc otras. Tā kā debesis klusēja, es nokļuvu kritiskā situācijā — vai es atteikšos meklēt Dievu, jūtoties atstumts vai aizmirsts? Vai arī es izspiedīšos cauri pretestībai, dedzīgi tiecoties pēc sava dvēseles mīļotā?
Es izvēlējos pēdējo un nebiju vīlies. Tuksnesis ir vieta, kur mēs atklāsim, pēc kā patiesi alkstam — pēc Dieva vai šīs pasaules lietām? Ja mēs Viņam atļausim to darīt, tuksnesis būs vieta, kur Dievs noņems bezdievīgās tieksmes un radīs mūsos sirdi, kas Viņu vēlas pāri visam