Dievs, Kur Tu esi? Kopā ar Džonu BēveruParaugs

Pozitīvs skatījums

Garīgajam tuksnesim nebūtu jābūt negatīvam laikam, ja mēs ļoti vēlamies paklausīt Dievam. Es zinu, ka tas izklausās pretrunīgi, taču tuksneša mērķis ir diezgan pozitīvs: apmācīt, attīrīt, stiprināt un sagatavot mūs jaunai Dieva Gara kustībai, kā rezultātā mēs kļūstam auglīgāki.

Neapzināti, ieejot tuksnesī, daudzi cilvēki krīt panikā un uzvedas nesaprātīgi. Bez saprašanas viņi meklē un dara nepareizas lietas. Piemērs varētu būt radikālas izmaiņas karjerā vai pāreja no vienas baznīcas uz citu — jebkura krasa kustība viņu dzīvē, kas, viņuprāt, nesīs tūlītēju laimi vai atjaunos to, kā bija ierasts. Vientuļam cilvēkam tas varētu būt lēciens jaunu attiecību virzienā pēc sāpīgas šķiršanās.

Ja tu meklē evakuācijas ceļu, pirms saproti, kāpēc Dievs tevi ir ievedis īpaši sausā sezonā, tu neviļus pagarini savu tuksneša laiku. Tas var radīt vēl lielākas grūtības, vilšanos un pat sakāvi, jo tu nesaproti gadalaiku vai vietu, uz kuru Dievs tevi ir aizvedis.

Tā bija Izraēla bērniem viņu četrdesmit gadu laikā tuksnesī. Tam, kam bija jābūt viena gada ceļojumam tuksnesī, kļuva par mūža pieredzi. Ak! Izpratnes trūkums par to, kas ar viņiem notiek, izraisīja to, ka vesela paaudze nebija piemērota Apsolītās zemes iemantošanai.

Dieva mērķis, vedot Izraēla bērnus tuksnesī, bija pārbaudīt, apmācīt un sagatavot tos par vareniem karotājiem, kas spētu satvert un pieņemt dievišķo apsolījumu — par jaunu dzimteni. Bet tā vietā Israēla bērni kļūdaini uztvēra tuksnesi kā sodu, tāpēc viņi pastāvīgi kurnēja, sūdzējās un iekāroja.

Cik traģiski! Ja mēs varam iemācīties atpazīt, kad esam nonākuši tuksneša pieredzē, mēs varam izvairīties no kurnēšanas un varam bū pateicīgi, ka aiz šīs vietas ir jauna brieduma, spēka, svētības, iespēju un piepildīta solījuma “Apsolītā zeme”.

Kā jūs vērtējāt savu tuksneša sezonu?