Evangelijs pēc Mateusa 9

IX.

K. Jezum ir grāku pīdūšonas vara.

1Pēc tam, īsēdis laivā, Jys pōrsacēle pōri un atgōja uz sovu mīstu. 2Un, raug, te atnese Jam vīnu krampa sarautū, guļūšu uz gultas. Jezus, radzādams jūs ticeibu, krampa sarautajam saceja: Esi drūss, dāls, grāki tev ir atlaisti. #9:2 Sovu mīstu — Kafarnaumu. #9:2 K. Jezus radzādams, ka sliminīks nūžāloj par grākim, pyrmōk, atlaižūt grākus, padora vasalu jō dvēseli, tad ari mīsu.

3Tad daži Rokstim mōceitī runōja storp sevi: Šytys zaimoj Dīvu! 4Un Jezus, radzādams jūs dūmas, saceja: Kōpēc jyus ļaunu dūmojat sovōs sirdis? 5Kas tad vīgļōk pasokoms: tev ir atlaisti grāki; vai saceit: Celīs un staigoj? 6Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir vērs zemes vara atlaist grākus, — saceja krampa sarautajam: Celīs augšā, jem sovu gultu un ej uz sovu sātu! #9:6 Vīnkōršs cylvāks nav spējeigs ni grāku atlaist, ni ar vīnu vōrdu sliminīku padareit vasalu. Obi šī dorbi ir leidzeigi gryuti un tikai Dīvam īspējami. K. Jezus, kai Dīvs‐Cylvāks tū izdareit varēja. 7Un jys pīsacēlis, aizgōja uz sovu sātu. 8Tū radzādami, ļaužu puļki ļūti nūsabeida un slavēja Dīvu, kas cylvākim ir devis taidu varu.

Mateusa paaicynōšona.

9Nu turīnes īdams tōļōk, Jezus īraudzeja vīnu cylvāku, Mateusu vōrdā, sēžūt pi muitas golda, un jam saceja: Ej Maņ pakaļ! Tys pīsacēlis gōja Jam pakaļ.

10Un nūtyka, ka Jezus beja mōjā pī golda, daudz muitinīku un grēcinīku sagōja ījemt vītu ar Jū un Jō mōceklim. 11Tū radzādami, farizeji saceja Jō mōceklim: Kōpēc jyusu Mōceitōjs ād reizē ar muitinīkim un grēcinīkim? 12Tū dzērdādams, Jezus saceja: Na vasalajim, bet gon slymajim ir vajadzeigs ōrsts. #9:12 Jo fiziski slymajam ir vajadzeigs ōrsts, kas jū nu slimeibas glōbtu, tū vairōk goreigi slymais (grēcinīks) bez goreigō ōrsta paleidzeibas navar tikt vaļā nu grāka slimeibas. K. Jezus aizrōda, ka farizejim nav vajadzeigs ōrsts na tōdēļ, ka jī byutu goreigi vasali, t. ir bez grākim, bet tōdēļ, ka goreigais ōrsts jim nikō navar leidzēt, jo jī ir īsadūmōjuši, ka ir vasali, un goreigajam ōrstam nav pīītami. 13Ejte un mōcitēs saprast, kū tys nūzeimoj: Es grybu žāļsirdeibas, bet na upura. Jo Es naasmu nōcis aicynōt taisneigūs, bet gon grēcinīkus.

Gavēņa līta.

14Tad atgōjuši pi Jō Jōņa mōcekļi saceja: Kōdēļ tad mes un farizeji tik daudzi gavejam, bet tovi mōcekli gavēņa naītur? 15Jezus tim atbiļdēja: Vai tad kōzinīki var byut nūskumuši, koleidz pi jim ir leigovaiņs? Gon atīs dīnas, kad nu jim atjems leigovaini, un tad jī gavēs.

16Nikas tadei nalīk vacim svōrkim jauna audakla īlōpa, jo cytaiž, īlōps var nu svōrkim atpleist, un pleisums var palikt vēļ lelōks. #9:16 Caur šytū pīleidzeibu K. Jezus aizrōda, ka na vyss tys, pi kō pīsaturēja Vacajā Īstōdejumā, ir īvārojams ari Jaunajā Īstōdejumā. 17Tai pat nikas jauna veina nalej vacūs traukūs, jo cytaiž, trauki var sapleist, veins iztecēt, un trauki īt zudumā. Bet gon jaunu veinu lej jaunūs traukūs, un tad obi divi uzagloboj.

K. Jezus pīceļ nūmyrušū.

18Kad Jys jim tai runōja, raug, pīgōjis pi Jō vīns vērsinīks pagūdynōja Jū un saceja: Kungs: tikkū nūmyra muna meita. Bet aizej, uzlic uz jōs sovu rūku un jei byus dzeiva. 19Un cēlīs, Jezus kūpā ar sovim mōceklim aizgōja jam pakaļ.

20Un, raug, vīna sīvīte, kura jau divpadsmit godu slymōja ar ašņa tecēšonu, pīgōja pi Jō nu aizmugures un dasadyure pi Jō svōrku veiles. 21Jei sevī saceja: Jo tik dasadūršu pi Jō svōrkim, es palikšu vasala. 22Bet Jezus, atsagrīzis un jū īraudzejis, saceja: Esi drūsa, meit, tova ticeiba tevi izglōbe. Un tamā pat breidī sīvīte palyka vasala.

23Atgōjis uz vērsinīka mōju, un īraudzejis stabulātōjus un trūkšņojūšū pyuli, Jezus tim saceja: #9:23 Austrumu zemēs, pat pi krīvim, ir īrodums, ka, nūmērstūt kaidam saimes lūcekļam, teik īaicynōti vaimaņōtōji un raudules, kas myrušū apraudōtu. Jī parosti mōjā saceļ lelu brāku. 24Ejte prūjom! Meitine tadei nav nūmyruse, bet tikai guļ. Un tī Jū izsmēja. #9:24 Meitine nav myruse, lai uz laiceigū dzeivi vairs naatsagrīztu. K. Jezus jū nu myrūnim pīceļe, tōpēc jōs nōve ir uzskotama kai mīgs, bet na kai laiceigōs dzeives izabeigšona. 25Kad pyuļs beja izdzonōts, Jys īgōjis īškā, pajēme jū aiz rūkas, un meitine pīsacēle. 26Un ziņa (par nūtykušū) izaplateja pa vysu tū apvydu.

K. Jezus padora vasalus oklūs un valna apsāstu.

27Kad Jezus nu turīnes gōja tōļōk, divi oklī sekōja pēc Jō, klīgdami un saceidami: Davida dāls, apsažāloj par mums. 28Un tikkū Jys beja īgōjis sātā, tī oklī pīgōja klōtu, un Jezus jim saceja: Vai jyus ticit, ka es spēju tū izdareit? Jī atbiļdēja: Jā, Kungs. 29Tad Jys pīsadyure pi jūs acim, saceidams: Kai tycat, tai lai jums nūteik. 30Un jūs acis atsavēre. Bet Jezus tūs breidynōja, saceidams: Raugat, ka šytō nikas naizzynōtu. 31Bet jī aizgōjuši izdaudzynōja pa vysu tū apvydu.

32Jim izejūt, raug, atnese pi Jō vīnu māmu, valna apsāstu. 33Kad valns beja izdzeits, māmais sōce runōt. Ļaudis breinōdamīs saceja: Vēļ nikod nikas tam leidzeigs Izraelī nav radzāts! 34Bet farizeji saceja: Jys valnus izdzan caur valnu vērsinīku. #9:34 Navarādami nūlīgt nūtykušō fakta, farizeji K. Jezu zaimoj, pōrmat Jam sakarus ar ļaunū goru.

K. Jezus leidzcīteiba.

35Un Jezus apstaigōja vysus mīstus un sadžas, mōceidams tūs synagogōs, sludynōdams kēnests Evangeliju un dzīdynōdams ikvīnu slimeibu un ikvīnu vōjumu. 36Radzādams ļaužu pulkus, jim leidzcīte; jo jī beja nūvōrguši un nūlaisti, kai vuškas, kurom navā gona. 37Tūlaik Jys sovim mōceklim saceja: Pļōves lauks gon ir lels, bet strōdnīku moz. #9:37 Pļōves lauks ir cylvāku sirdis, kas gaida K. Jezus mōceibas. Pļōves lauka saiminīks ir Dīvs. 38Tōpēc lyudzit pļōves lauka saiminīku, lai syuta uz sovu lauku strōdnīkus.

Выбрано:

Evangelijs pēc Mateusa 9: LGT

Выделить

Копировать