Evangelijs pēc Mateusa 5

Kolna mōceiba.

1Radzādams ļaužu pulkus, Jys uzkōpe kolnā un, kad atsasāda, klōtu pīgōja Jō mōcekli,#5:1 Atdareit muti zeimoj kaut kū svareigu īsōkt runōt. 2un Jys, atdarejis sovu muti, jūs mōceja, saceidams:

3Svēteigi gorā nabadzeigī,

jo tūs ir dabasu vaļsteiba.#5:3 Nabadzeigī gorā ir tī, kurim šō pasauļa bogōteibas navoldzynoj sirds.

4Svēteigi nūskumušī,

jo tī tiks īprīcynōti.#5:4 Nūskumušī, tys ir tī, kas apraud grāku vaiņas, kai ari tī, kas Dīva mīleibas dēļ najam daleibas pasauleigōs izprīcōs.

5Svēteigi lānprōteigī,

jo jī īmontōs zemi.#5:5 Lānprōteigī ir tī, kas dzeives gryuteibōs un naveiksmēs ītur leidzsvoru. Jī īmontōs Dīva vaļsteibu.

6Svēteigi olkstūšī un slōpstūšī pēc patīseibas,

jo jī tiks paseitynōti.

7Svēteigi žālsirdeigī,

jo jī tiks apžālōti.

8Svēteigi sirdsškeistī,

jo jī Dīvu redzēs.#5:8 Sirdsceistī ir tī, kas ir breivi nu grākim.

9Svēteigi mīra dareitōji,

jo jī tiks saukti par Dīva bārnim.

10Svēteigi taisneibas dēļ vojōtī,

jo jūs ir dabasu vaļsteiba.

11Svēteigi asat, kad jyusus manis dēļ nīvōs, vojōs un vysaidus ļaunumus nataisneigi par jums stōsteis. 12Prīcojitēs un līgsmojit, jo jums ir lela olga dabasūs. Taipat ari pravīši tyka vojōti, kuri pyrms jums beja.

Mōcekļu uzdavums.

13Jyus asat zemes sōļs. Jo sōļs zaudej syurumu, ar kū gon jū īsōleit? Jys nadar vairs nikam, — ir izmatams ōrā ļaužu sameišonai.#5:13 Kai sōļs bareibai pīdūd garšu un pasorgoj jū nu maitōšonōs, tai apostoli, ar debeseigūs žēlesteibu krōjumim apdōvōti, pasorgoj ciļvēci nu goreigōs tryudēšonas un uzgloboj jū Dīvam pateikamu. 14Jyus asat pasauļa gaisma. Uz kolna stōvūšais mīsts navar pasaslēpt.#5:14 Kai saule ir gaismas un ražeiguma olūts zemei, tai apostoli ciļvēcei ir goreigōs gaismas un dzeives nesēji. 15Ari nikas, aizdedzis sveci, nalīk jōs zam sīka, bet gon uz luktura, lai visim, kas ir mōjā, speidātu. 16Tai lai speid ļaudim jyusu gaisma, ka tī radzātu jyusu lobūs dorbus un slavātu jyusu Tāvu, kurs ir dabasūs.

Jaunō un Vacō Īstōdejuma atteiceibas.

17Nadūmojit, ka Es asu lykuma un pravīšu atcaltu nōcis. Na atcaltu, bet izpiļdeitu atgōju. 18Un, patīši, jums soku: koleidz debess un zeme naizniks, nivīns jots, ni zeimeite nu lykuma napazuss, cikom vyss izapiļdeis.

19Tai tad, jo kas vīnu pīsacejumu, pat vysmozōkū, atcaltu un ļaudis tai mōceitu, tys dabasu vaļsteibā tiks saukts par vysmozōkū. Turpretim, kas jū izpiļdeis un tai mōceis, tys dabasu vaļsteibā tiks saukts par lelu. 20Un es jums soku: jo jyusu taisneiba nabyus pōrōka par Rokstim mōceitūs un farizeju, dabasu vaļsteibā jyus naīīsit.#5:20 . . . jo jyusu taisneiba nabyus pōrōka . . . tys ir, jo jyus nadareisit lobōk, kai farizeji, jyus dabasu vaļsteibā naīīsit.

Pīktō bausleiba.

21Jyus dzērdējot, ka seņčim beja saceits: Tev nabyus nūkaut; jo kas nūkautu, tys ir nūdūdams tīsai. 22Bet Es jums soku: Ikvīns, kurs uz sova brōļa dusmojās, ir nūdūdams tīsai. Un, kas sovu brōli sauc raka, tys ir nūdūdams augstajai padūmei; kas sauc par bezdīvi, tys ir nūdūdams eļnes gunei.#5:22 Caur strōpes kōpynōjumu Pesteitōjs aizrōda, ka ļaunōs dūmas un vōrdi Dīva prīškā ir tik pat rībeigi, kai ļaunī dorbi. 23Un, jo tu, sovu dōvonu atnesis pi oltora, tur īgōdōsi, ka tovam brōļam ir kaut kas pret tevi, 24pamet tur, oltora prīškā, sovu dōvonu un pyrmōk ej un izleigsti ar sovu brōli un tik tūlaik atgōjis upurej sovu dōvonu. 25Steidzīs sasamīrynōt ar sovu pretinīku, koleidz tu vēļ ar jū esi ceļā, ka gadīnī pretinīks tevis nanūdūtu tīsōtōjam, un tīsōtōjs — tīsas kolpam, un tu natyktu īmasts cītumā. 26Patīši, tev soku, tu naizīsi nu turīnes, koleidz nanūmoksōsi pādejō santima.

Sastō bausleiba.

27Jyus dzērdējot, ka (seņčim) beja saceits: Tev nabyus lauleibas pōrkōpt. 28Bet Es jums soku: Ikvīns, kas vāroj sīvīti, lai jū īkōrōtu sovā sirdī, ar jū lauleibu jau ir pōrkōpis. 29Jo tova lobō acs tevi īļaunoj, izrauņ jū un svīd nu sevis nūst; tev tadei byus lobōk, jo pazaudēsi vīnu vīn nu sovim lūceklim, na kai, ka vysa mīsa tiks īmasta eļnē.#5:29 Jo cylvākam byutu tei līta, kas jū vad grākā, tik dōrga, kai lobō acs un tik napīcīšama, kai lōbō rūka, jei bez kavēšonōs ir atmatama. 30Jo tova lobō rūka tevi īļaunoj, nūcērt jū un svīd nu sevis nūst; tev tadei byus lobōk, jo pazaudēsi vīnu vīn nu sovim lūceklim, na kai, ka vysa mīsa tiks īmasta eļnē.

31Tai pat ir saceits: Jo kas grib atstōt sovu sīvu, lai dūd jai izaškēršonas rokstu. 32Bet es jums soku: Ikvīns, kas, izjamūt lauleibas lauzšonas gadejumu, atstōj sovu sīvu, dora tū par lauleibas lauzēju; kas atstōtū precej, lauž lauleibu.#5:32 K. Jezus kai Jaunō Īstōdejuma lykumdevējs uzsver lauleibas saiška naškirameibu.

Zvārasts.

33Tōļōk, jyus dzērdējot, ka seņčim ir saceits: Tev nabyus nataisneigi zvērēt. Un, — izpiļdi tū, kū Kungam esi zvērējis. 34Bet Es jums soku: Nazvērejit pavysam, ni dabasus pīsaucūt, jo tī ir Dīva gūda krāsls, 35ni zemi pīsaucūt, jo tei ir Jō kōju pamēslis, ni Jeruzalemu pīsaucūt, jo tei ir lelō kēneņa piļsāta; 36nazvērej ari sovas golvas vōrdā, jo tu pat vīna mota navari padareit par boltu vai malnu. 37Jyusu runai jōir: tai, tai — nā, nā. Kas pōri par tū, tys paīt nu ļauna.

Atrībeiba.

38Jyus dzērdējot, ka ir saceits: aci par aci, zūbu par zūbu.#5:38 Nazvērejit pavysam. Ar sytū K. Jezus aizrōda, ka nadreikstam nīka lītōs saukt Dīva par līcinīku. 39Bet Es jums soku: Ļaunumam nasapretojit, bet gon, jo kas tev īsystu par lobū byudu, arī ūtrū jam pagrīz.#5:39 Nasapretojit ļaunam . . . tys ir naesit atrībeigi. #5:39 Jo kas tev īsyt . . . tys ir pacīt apvaiņōjumu bez atrībeibas kōres un esi gotovs pacīst veļ lelōkus apvaiņōjumus. 40Tam, kas grib ar tevi tīsōtīs un atjimt nu tevis svōrkus, ari mēteli atdūd. 41Jo kas tevi pīspīstu īt sev leidza vīnu jyudzi, ej ar jū divi. 42Lyudzējam dūd; tam, kas grib palīnēt, naatsoki.

Īnaidnīki jōmīļoj.

43Jyus dzērdējot, ka ir saceits: Mīļoj sovu tyvōkū, bet sovu pretinīku īneisti. 44Bet es jums soku: Mīļojit sovus pretinīkus, labi dorit tim, kas jyusus īneist, un lyudzitēs par tim, kas jyusus vojoj un apmaloj: 45lai tai jyus toptu par dabasu Tāva bārnim, kurs sovai saulei līk uzlēkt lobajim un ļaunajim un leitu syuta taisneigim un grēcinīkim. 46Jo jyus mīļōsit tikai tūs, kas jyusus mīļoj, kaids tad jums nu tō byus nūpalns? Vai tad muitinīki ari tō pat nadora? 47Jo jyus sveicynōsit tikai sovus draugus, kū tad pōrōku izdorot? Vai tad ari pogōni tai pat nadora? 48Esit tad piļneigi, kai piļneigs ir jyusu debeseigais Tāvs!

Выбрано:

Evangelijs pēc Mateusa 5: LGT

Выделить

Копировать