Известные библейские стихи из Evangelijs pēc Mateusa 18

Поделиться

Jo kur divi vai trejs munā vōrdā ir sagōjuši, Tur Es asmu jūs vydā.

Otkon soku jums, jo divi nu jums vērs zemes vīnprōteigi lyugs kaut kō, tū jim muns debeseigais Tāvs pīškērs.

Jys, atsaucis klōt bārnu, nūvītōjis tū jūs vydā, saceja: Patīši, Es jums soku, jo jyus naizalobōsit un natopsit kai bārni, dabasu vaļsteibā naīīsit.

Kurs pasazamōs tai, kai šytys bārns, tys ir tys pats lelōkais dabasu vaļsteibā.

Tai tad, kas munā vōrdā pījam vīnu šytaidu bārnu, tys Mani pījam.

Patīši, Es jums soku, kū sasīsit vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs; un kū izraiseisit vērs zemes, tys byus izraiseits ari dabasūs.

Tai pat ari muns dabasu Tāvs padareis jums, jo jyus nu sirds naatlaissit sovam brōļam.

Bet kas vīnu nu tim mozeņajim, kuri tic ikš Manis, īļaunōtu, tam byutu lobōk, jo jam pakōrtu koklā dzērnovu akmini, un jū īmastu jyuras dziļumā.

Kai jums līkās? Jo cylvākam, kam ir symts vušku, un vīna nu tom aizamaļdeitu, vai tad jys napamastu kolnūs tōs deveņdesmit deveņas un naītu aizamaļdejušōs maklātu?