Известные библейские стихи из Evangelijs pēc Mateusa 15

Поделиться

Bet kas nu mutes īt, tys nōk nu sirds, un tys padora cylvāku nateiru. Nu sirds tadei nōk ļaunas dūmas, slapkaveibas, lauleibas lauzšonas, palaidneibas, zagšonas, napatīsas līceibas, zaimōšonas

Na tys, kas mutē nōk, traipa cylvāku, bet gon tys, kas izīt nu mutes, tys traipa cylvāku.

Šytei tauta gūdynoj Mani tikai ar lyupom, Bet jōs sirds ir tōli nu Manis. Bet par veļti jim ir Mani gūdynōt, mōcūt tikai ļaužu lykumus un īstōdejumus.

Tad Jezus jai saceja: Ak sīvīt, tova ticeiba ir lela. Lai nūteik tev tai, kai tu gribi. Un tamā pat stuņdē jōs meita palyka vasala.

Bet tei, pigōjuse klōt, pagudynōja Jū un saceja: Kungs, paleidz maņ! Bet Jys atbyldādams teice: Nav labi jemt bārnu maizi un mest jū sunānim. Bet tei atbiļdēja: Tai Kungs, bet ari sunāni ād druponas, kas kreit nu jūs kungu golda.