Mīli, kā JēzusParaugs

Tā, kā Kristus mīl draudzi (1. daļa)

Kā maza meitene, es sapņoju par dienu, kad apprecēšos - no kāzu kūkas līdz kāzu kleitai, un pat par vīrieti, kuru precēšu. Domājot par savu īpašo dienu, tu nekad neaizdomājies par pārbaudījumiem, kas tai sekos.

Jau pirms manas dzimšanas, manai mammai uzstādīja smagu artrīta diagnozi. Katra diena priekš viņas bija smaga cīņa. Mans tēvs izvēlējās mīlēt un kalpot viņai ik dienas. Dažas dienas tas bija vienkārši pagatavojot viņai brokastis, vai aizšņorējot viņas kurpju auklas, Neatkarīgi no uzdevuma, mans tēvs mīlēja māti. Daudzus gadus vēlāk, kad mammai diagnosticēja Hodžkina limfomu, es redzēju tēvu kalpojam mātei pavisam jaunā veidā. Mans tēvs savas dienas aizvadīja mīlot, kalpojot un aizlūdzot par viņu. Es nekad vēl nebiju redzējusi tēvu tik nogurušu gan fiziski, gan garīgi, bet viņš turpināja. Tas bija viņa dotais solījums Kristum un arī manai mammai.

Drīz pēc mūsu kāzām mēs ar vīru piedzīvojām pārbaudījumus intīmajā dzīvē, kādus nebūtu jāpiezīvo nevienai laulībai. Tas, kas mums reiz radīja prieku, tagad radīja tikai sāpes un asaras. Katru reizi es iemigu, lejot asaras. Sāpes, intimitātes trūkums un sajūta, ka esmu izgāzusies, kā sieva, radīja atšķirtību mūsu starpā.

Tās bija sarežģītas dienas, kas pārvērtās gados, par kurām, mums likās, tās nekad nebeigsies. Mans vīrs palika man blakus. Viņš atvairīja katru sāpināto emociju un izvēlējās mīlēt mani tur, kur atrados. Viņš mīlēja mani arī sāpēs un asarās. Arī šodien viņš vēl aizvien mani mīl. Cilvēki runā, ka meitenes izvēlas tādus vīrus, kuri ir līdzīgi viņu tēviem. Šodien, vairāk kā jebkad, esmu pateicīga, ka atradu partneri, kurš mani mīl, tāpat kā mans tēvs un kurš mīl kā Jēzus.

Šellija Martina
Life.Church IT komanda