Veltīgi noraizējiesParaugs

Vai kādreiz izjūti vainas sajūtu par to, ka neesi tāds kristietis, kurš nebūtu "veltīgi noraizējies". Vai tieši tas, ka izjūti trauksmi, pats par sevi neizraisa tevī vēl lielāku trauksmi, jo tevi nepamet sajūta, ka tev tā nevajadzētu justies? Lori atradās tieši šādā situācijā, līdz atklāja vienu lietu, kas izmainīja pilnīgi visu. 

Mana laulība bija drupās. Es viena pati centos tikt galā ar atbildību par trīs bērnu, no kuriem divi bija pusaudži (lai Kungs man palīdz!), audzināšanu. Darbs, ēst gatavošana, tīrīšana, ģimenes izbraucieni, remontdarbi, finanses, atbalsta sniegšana, samīļošana un gādāšana—tas viss bija manās rokās. Mana trauksmes sajūta bija līdz griestiem un es nezināju, ko ar to iesākt. 

Es izmēģināju visu, kas ienāca prātā: konsultācijas, meditāciju, zāles, mūziku, treniņus, Rakstu lasīšanu un vēl daudz ko citu! Šķiet, nekas nespēja līdzēt. Saprotiet mani pareizi, šīs lietas noteikti palīdzēja man labāk tikt ar visu galā. Es iemācījos lietot man vajadzīgos instrumentus, lai atkal spētu fokusēties uz Dievu. Taču es turpināju mocīties. Atskatoties pagātnē, ir viena lieta, ko es nepamēģināju—"nemēģināt neko".

Pārskatot Rakstus, atradīsim ļoti daudz pantu par raizēm. Es to zinu, jo es meklēju maģisko formulu, kas man palīdzētu tās pieveikt vienreiz uz visiem laikiem. Savos meklējumos es atradu ko negaidītu. Ir īpaši jāpacenšas, lai to pamanītu, bet šajos pantos ir netiešas mūsu Tēva norādes, lai nedarām neko. Jā, pavisam nopietni—neko.

Mateja 11:28 RT65 Jēzus saka, "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt." Viņš šeit ir tas, kurš darbojas, nevis mēs. Mums vienkārši jānāk pie Viņa.

Jāņa 14:27 RT65 Viņš saka, "Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu …" Vai uztvēri būtību? Viņš mums dod mieru. Viņš mums dod atvieglojumu. Mēs nedarām neko. 

Un atkal Mateja 6:25-34 RT65, šajā slavenajā rakstvietā, mums teikts nezūdīties, jo reiz Dievs pat "zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj", cik daudz vairāk Viņš rūpēsies par mums? Mums ir teikts dzīties "papriekš pēc Dieva valstības … tad … visas šīs lietas taps piemestas". Tieši tā—vai uztvēri? Piemestas!

Dievs ir devīgs. Viņam ir visas atbildes un Viņam ir mūsu griba. Daudz ko mēs paši vienkārši nevaram izdarīt, taču tieši tā Viņš to ir iekārtojis. Lai Viņš mums būtu vajadzīgs.

Viss, par ko es tiku raizējusies, vienā vai citā veidā atrisinājās. Un tikai tad, kad es ievilku elpu, nomierinājos, patiesi vērsos pie Jēzus, apklusu, sāku neuztraukties par sīkumiem, pateicu Dievam, ka Viņam pilnībā uzticos—un tad iemācījos neko nedarīt—es patiesi atradu mieru. Galu galā, manas lūgšanās kļuva mazāk vērstas uz manu situāciju, bet vairāk pievērsās manai uzticībai Viņam. 

Ja tev ir jādara tas pats, es tevi ļoti iedrošinu rast mieru un atvieglojumu Viņā. Viņam tu vari uzticēties. Kad mani atkal kādreiz pārņem raizes, es lūdzos šādi: 

Dārgais Kungs,

Es nāku šodien pie Tevis, lai lūgtu palīdzību. Tu man esi viss. Kungs, man ir vajadzīgs miers. Es atdodu tev savas rūpes. Ņem tās, Kungs. Es pieņemu Tavu mieru, mīlestību un sapratni. Palīdzi man meklēt palīdzību pie Tevis, nevis pašai sevī. Palīdzi man beigt darboties un sākt uzticēties. Palīdzi man sagaidīt Tavas atbildes, jo es zinu, ka tās ir labas. Dāvā man gudrību, cerību un mieru. Paldies Tev, Kungs, par Tavu pacietību un žēlastību. Es mīlu Tevi un es zinu, ka Tu mani mīli daudz vairāk nekā es jebkad to spētu iedomāties.

Āmen.

-Lori