Izredzēts: Atgādini sev evaņģēliju katru dienuParaugs

Es gandrīz izmetu no rokām grāmatu, kad izlasīju Deivida Bentlija Hārta tulkojumu vārdam "svētīts" Bībelē. Slavenais teologs runā par to, kā šis vārds zaudējis savu nozīmi mūsu kultūrā: tas vairāk vai mazāk tiek lietots, kā "laimīgs" vai "veiksmīgs". Tā vietā Hārts apgalvo, ka patiesā nozīme būtu daudz tuvāka mūsu vārdam "svētlaimīgs" vai atrašanos sajūsmināti laimīgā stāvoklī.

Tieši to Dievs mūsu labā ir izdarījis evaņģēlijā: Viņš mums ir devis katru iespējamo mūžīgo svētību līdz kļūstam svētlaimes pilni!

Mūsu ikdienas izvēle, mūsu ikdienas cīņa, mūsu ikdienas pārbaudījums slēpjas tajā, vai atceramies, īstenojam un dzīvojam šajā realitātē, vai to nedarām.

Un tas nav balstīts apstākļos. Tik tiešām nav. Jauns vīrietis, saukts Meisha, man to iemācīja veidā, ko nekad neaizmirsīšu

Meisha bija bēglis kara plosītā valstī. Viņa ciemats un viss, ko viņš pazina, tika pretinieku armijas nopostīts, un viņš bija spiests būt par pavadoni un nest karavīra mantas cauri lietainajiem džungļiem, skatoties uz ieroča stobru - gluži, kā Jēzus dienā, kad romiešu karavīrs spieda cilvēku nest savus zvejas rīkus vienu jūdzi.

Tad kādu dienu karavīrs ar ieroci rokās piespieda Meisha demontēt mīnu. Spridzeklis uzsprāga, un Meisha vienā mirklī zaudēja abas rokas un acis. Tie viņu tur atstāja, domādami, ka Meisha ir miris, tomēr viņš nenomira.

Pirms vairākiem gadiem kāds dalījās ar viņu stāstā par Pestītāja ciešanām. Viņš identificējās ar Dievu, kurš zināja viņa sāpes. Viņa dzīve tika brīnišķīgi pārveidota.

Meisha ir tik svētlaimīgi sajūsmināts par evaņģēliju, ka cilvēki viņu ved no vienas bēgļu nometnes uz otru, lai viņš varētu dalīties ar evaņģēliju ar tiem, kuri nav neko dzirdējuši par Jēzu

Meishas prieks ir lipīgs. Viņš ir daudz laimīgāks par vairumu cilvēku, kuri var redzēt, kuriem ir abas rokas un kuriem nav jādzīvo nabadzībā bēgļu nometnē. Viņa prieks rodas pateicībā par krustu. Meisha zina, ka pēc neilga laika viņš būs kopā ar Kristu mūžīgi.

Meisha ir svētlaimes paraugs, izplatot Evaņģēlija svētlaimi bēgļu nometnes vidū. Viņš iemieso apustuļa Pāvila rakstīto, kurš sacīja: "Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību" (2.Kor. 4:17).