Izredzēts: Atgādini sev evaņģēliju katru dienuParaugs

Mans draugs Raiens dalās ar stāstu par kādu vīru, vārdā Bī kungs, kurš bija profesors Pekinas universitātē, kas pazīstama, kā "Ķīnas Hārvarda". Kādas nodarbības laikā viņš pajokoja par Komunistu partiju. Viens no studentiem par šo joku ziņoja policijai. Nākamajā dienā policisti iebrāzās Bī kunga kabinetā un bez tiesas sēdes vai brīdinājuma aizveda viņu uz aukstu, nomaļu komunistu cietumu.

Tās dienas rītā viņš pamodās kā profesors, ieņemot vienu no pasaulē prestižākajiem akadēmiskajiem amatiem. Bet vakarā viņš jau atradās aiz cietuma restēm. Ķīniešu cietumi tolaik bija vienas no sliktākajām vietām uz Zemes - šausminošu slimību, spīdzināšanu un nāves midzeņi. Dažu nedēļu laikā depresija viņu noveda līdz domām par pašnāvību. Kādu pēcpusdienu, skumju pārņemts, viņš piegāja pie sava astoņus stāvus augstā cietuma kameras loga. Ķīnieši cietuma kamerām augstākajos stāvos nelika logus. Ja cietumnieks izlēma doties nāvē, izlecot pa logu - to izdarīt nebija nekādu problēmu.

Kad Bī kungs paskatījās lejup, domājot par lēkšanu, viņa sirds krūtīs neprātīgi dauzījās. Un tad tas notika. Viņš izdzirdēja klusu balsi, kas sacīja: "Nedari to. Nedari to. Nedari to." Viņš izmisis apsēdās kameras vidū.

Tur, uz cietās betona grīdas, viņa prātu pārpludināja atmiņas. Viņa draugs, ārzemju profesors, kas bija kristietis, tika stāstījis viņam evaņģēliju. Bī kungs lūdza: "Jēzu, ja Tu esi īsts, lūdzu dāvā man to piedošanu un mieru, par kuru draugs man stāstīja, ka Tu esot apsolījis. Es savukārt Tev atdošu savu dzīvi un Tev kalpošu."

Viņš paskatījās augšup un "Debesis nekad vēl nebija bijušas zilākas, saule, kas iespīdēja pa atvērto caurumu loga vietā, nebija bijusi spožāka un manā sirdī uzvirmoja tāds prieks, kādu nekad agrāk nebiju izjutis."

Šis ievērojamais profesors atmeta visus savas aizspriedumus un izsaucās: "Mani gaida spoža nākotne Jēzū Kristū!" Sargi, viņu izdzirdot, cietsirdīgi pavēlēja viņam apklust. Bet viņa prieks nebija savaldāms. Viņš turpināja izkliegt savu prieku atkal un atkal, kamēr sargi ienāca viņa kamerā un viņu piekāva.

Cilvēks cietumā, kas atbrīvots, ticot Jēzus evaņģēlijam, ir brīvāks par jebkuru cilvēku ārpus cietuma bez evaņģēlija.

Bī kungs galu galā tika atbrīvots un viņš izveidoja vairākas bāreņu patversmes Ķīnas iekšienē, rūpējoties par nabagiem un vedot daudzus pie Kristus. Jēzū Kristū viņam bija spoža nākotne. Līdz šai dienai, viņu satiekot, viņš izstaro lipīgu prieku. Un viņš tev pateiks, ka prieks, ko viņš juta cietumā, ir tas pats, kas ir ar viņu arī šodien.

Ikviens cilvēks dažkārt jūtas, kā paša izveidotā cietumā - domu, ieradumu, rīcību un traucējošu atmiņu ieslodzīts.

Evaņģēlijs māca, ka ļaunākais cietums ir tas, kuru izveidojam paši sev. Šī cietuma kameras ir veidotas no mūsu nedrošības, no apziņas, ka kaut kas mūsos ir nepareizs, ka kaut kas ir salauzts. To visu mēs velkam sev līdzi kā ķēdes ap mūsu kaklu. Tāds ir cilvēka stāvoklis.

Tas mainās tikai tad, ja notiek kaut kas radikāls.

Evaņģēlijs ir radikālākais notikums. Tas ir asiņains krusts. Tas ir Dievs, Kas dodas nāvē par mums. Tā ir galīga pašas nāves sakaušana ar brīnišķīgu augšāmcelšanos, lai atklātu Dieva mīlestību un spēku cauri visai mūžībai.

Raksti mums atgādina, ka mums ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, ko esam dzirdējuši, īpaši kad tas skar Evaņģēliju (Ebr. 2:1) Svarīgākais sprediķis, ko kādreiz sludināsi, ir tas, kuru tu sludināsi savai sirdij, katru dienu tai atgādinot:"Mani gaida spoža nākotne Jēzū Kristū."