Svētā rosība: strādā cītīgi, atpūties kārtīgiParaugs

Es nāku no strādīgu sieviešu dzimtas vairākās paaudzēs un, darot to, kas man patīk, es lūdzos, lai mana meita iemācītos sekot saviem sapņiem, cītīgi strādāt un paklausīt Dievam, lai kur Viņš to aicinātu. Es lūdzos, lai viņa iemācās, ka svētā rosība nozīmē priecāties par darbu, kas mums dots, bet savu vērtību ieraudzīt Tajā, kas mūs ir šim darbam ir radījis. Mūsu darbam ir vērtība un tas, ko darām, lai kalpotu Dievam, savam tuvākajam un savām ģimenēm, ir svarīgs—tomēr tas viss nenosaka, kas mēs esam. 

Rakstiem ir diezgan daudz pateikts par darba vērtību:

Pāvils efeziešiem rakstot atgādināja, ka Dievs ir sagatavojis labos darbus Viņa bērniem un, ka mēs esam radīti, lai tos paveiktu (Efeziešiem 2:10).

Kādā citā Pāvila vēstulē viņš iedrošina korintiešus būt pastāvīgiem, pilnīgiem, zinot, ka darbs Dievam nav veltīgs (1. Korintiešiem 15:58).

Salamana pamācību 31. nodaļā sieviete strādāja ar dedzību; pirka un pārdeva tīrumu par viņas pašas ietaupījumiem; darināja; dēstīja; pārvaldīja (Salamana pamācības 31:10-31).

Debora strādāja kā tiesnese un faktiski bija militārā vadone (Soģu 4-5).

Pārdomā, kādas ir tavas domas par savu darbu - gan labās, gan sliktās. Ko tavs iekšējais "es" saka par taviem ikdienā veicamajiem uzdevumiem? Vai tev šķiet, ka tavam darbam ir vērtība, vai tu to uzskati par "sīku zivtiņu", salīdzinot ar citu cilvēku darbu, atbildību un lomām? Vai tev ir sajūta, ka tu tērē savu laiku, lūkojoties datora ekrānā laikā, kad esi nepieciešams savai ģimenei, vai arī tevi uztrauc tas, ka zaudē laiku, ko varētu pavadīt kopā ar ģimeni? Vai, vispārīgi runājot, par savu darbu tu jūties labi, slikti, vainīgs vai vienaldzīgs?

Mūsu darītajam darbam ir vērtība tad, ja mēs to darām Dieva godam un ar priecīgu sirdi. Kad Viņš mūs aicina darbam, lai kad tas arī nebūtu un, lai kā tas arī neizskatītos, tas ir tādēļ, ka tā ir daļa no Viņa plāna mums, daļa no tā, kā Viņš ir radījis mūs, lai Viņam kalpojam un mīlam savu tuvāko.