Svētā rosība: strādā cītīgi, atpūties kārtīgiParaugs

Kādā svētdienas rītā mēs apsēdāmies uz saliekamajiem krēsliem mūsu draudzes sporta zālē, ierastā dievkalpojuma vietā svētnīcā izvēloties piedalīties mūsdienīgākā dievkalpojumā. Mūsu draudze bija atradusi veidu kā būt labam pārvaldniekam par tās telpām, resursiem un kopienu, nodrošinot iespēju izvēlēties starp pieciem svētdienas rīta dievkalpojumiem un piedāvājot ikvienu cilvēku uzrunājošas iespējas, tajā pašā laikā saglabājot stingri vienotu Rakstos balstīto vēsti visām tās kalpošanām. Tu varēji būt sporta zālē kopā ar sludinātāju džinsos, tomēr tu klausītos tikpat skaidri sludinātu Evaņģēliju kā esot svētnīcā kopā ar mācītāju ģērbušos uzvalkā ar kaklasaiti.

Pagājušajā svētdienā es kopā ar savu vīru klausījos spēcīgu vēsti par devīgumu. Dievkalpojuma beigās mums tika lūgts pastāstīt pārējiem, ko mēs darītu, ja mēs atrastu 100$—ja tos mēs drīkstētu iztērēt pēc savas patikas. Kas tobrīd būtu pats nepieciešamākais mūsu ģimenei? Cik ļoti šie 100$ varētu mainīt apstākļus? Klausītāji padalījās ar dažām idejām—mājas uzlabošanas projekti, jaunas drēbes skolai, kopīga maltīte radu lokā. No telpas otras puses cauri asarām ierunājās kāda sieviete. Viņa izlietotu šo naudu, lai vienu vakaru aizvestu savus bērnus uz viesnīcu ar baseinu, lai tie varētu izpriecāties un izspēlēties un kaut uz pāris stundām aizmirstos no iepriekšējā vakara pāridarījumiem un piedzīvotajām bailēm. To izklausījās satriecoši godīgi, neaizsargāti un sirdi plosoši.

Mācītājs palūdza viņai iznākt priekšā, izvilka no sava maka 100$ un iedeva viņai. Bez jebkādiem nosacījumiem. "Jūs nespējat to iedomāties. Jūs nespējat to iedomāties," viņa šņukstēja. Draudzes locekļi no tuvējām sēdvietām piecēlās kājās, nostājās ap viņu un izveidoja tai apkārt lūgšanu sienu, viņai pašai turpinot raudāt. Tas viss bija neplānoti un negaidīti, bet tas bija spēcīgs izaicinājums.

Vai tu tā izdarītu? Vai tu izlietotu 100$ tikai ar mērķi cieņas izrādīšanā un mīlestībā pārspēt kādu citu mirklī, kad Dievs saka: "Dod"? Vienalga, vai tev jau nauda ir kabatā, vai tev to jākrāj sešus mēnešus, vai mēs varam kopīgi izlemt un pieņemt šo izaicinājumu? Veicot Dieva mums uzticēto darbu, būsim labi Viņa mums uzticēto resursu pārvaldnieki un parādīsim citiem, ka svētā rosība ir citāda, jo mums vairāk rūp cilvēki nekā platformas.

Laipnībai ir nozīme.