Krusts un kronisParaugs

Svētdarīšana un piekļuve Dievam

Pestīšanas mirklī Jēzus ar Savām asinīm darīja tevi svētu (Ebrejiem 13:12). No šī mirkļa tu kļuvi par Dieva bērnu un vari turpmāk staigāt ar Viņu. Labākais veids, kā varu izskaidrot augšāmcelšanos, ir salīdzinot to ar periodu, kas seko pēc pasākuma beigām. Taču šis periods nekad nebeidzas. Tas pārvēršas taisnē, kas vilkta viscaur tavai dzīvei.

Augšāmcelšanās ir process, ar kuru Dievs pastāvīgi pārvērš Savus bērnus Jēzus Kristus tēlā. Visa kristieša dzīve ir tajā taisnē - tā turpina kļūt garāka, augot dievišķībā, pazemībā un sapratnē. Pestīšana nav beigas, bet gan sākums Dieva nolūkam ticīgo dzīvēs. Viņa mērķis ir atjaunot katru mūsu dzīves sfēru, lai varam kļūt par Viņa vērtīgajiem kalpiem un Kristus vēstnešiem zudušajā pasaulē.

Šis process turpināsies viscaur mūsu dzīvēm, jo Svētais Gars mājo katrā ticīgajā, vadot un spēcinot ikkatru virzīties uz priekšu. Viņš mūs nekad neatstās - vienmēr ir vēl kāds solis, ko varam spert, lai kļūtu līdzīgāki Kristum un augtu kalpošanā Dievam.

Atslēga uz šo izaugsmi ir spēja patiesīgu sirdi pilnā ticībā, droši ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ. (Ebrejiem 10:19-22) Vecajā Derībā svētākā vieta bija iekš Tabernākula vai tempļa, kas bija Dieva klātbūtnes mājvieta virs Derības šķirsta. Vienīgi Augstākais priesteris vienu reizi gadā varēja apmeklēt Svētumu svētumu, lai izpirktu sevi un nāciju. Rūpīgi gatavojoties ar svētiem rituāliem, viņš varēja doties pie žēlsirdīgā krēsla ar dzīvnieku asiņu upuri.

Mūsdienās vienīgais īstais iemesls, kāpēc kristieši var griezties pie Dieva ir, jo, garīgi runājot, viņi ir klāti Jēzus asinīs. Kad Jēzus dāvāja Savu dzīvi par upuri visiem pasaules grēkiem, tempļa plīvurs, kas atdalīja cilvēkus no Dieva, tika sarauts divās daļās. Šis pārdabiskais notikums iezīmēja to, ka Tēvs atzinis Kristus upuri, kas atvēra durvis uz Viņa klātbūtni mūsu dzīvēs.

Mēs nekad neesam piedalījušies Vecās Derības upurēšanas sistēmā, tāpēc parasti nenovērtējam, ka mums ir pieeja tam Kungam. Nav vairs vajadzības upurēt teļu, ja vēlamies piekļūt Dievam. Katru reizi, kad ieejam Tēva troņa telpā savās lūgšanās, tas ir tā it kā Jēzus uz mums paskatītos un teiktu: "Te ir viens no mums … asinis pār viņu ir izlietas.”