Krusts un kronisParaugs

Attaisnošana un izlīgums

Dieva Vārds mūs brīdina, ka Dieva dusmas taisnīgi nāks pār grēcīgo cilvēci (Rom. 5:8-10), bet tie, kas tiks taisnoti ar Kristus asinīm, būs glābti no briesmīgā soda. Attaisnošana nozīmē, ka Tēvs pieņem sava Dēla nāvi kā pilnu izpirkumu par mūsu grēkiem (Rom, 3:23-26). Jēzus ir pietiekošs upuris mūsu vietā, jo Viņš ir Dieva Jērs bez grēka.

Vēl vairāk, mēs esam atzīti par taisnīgiem Dieva acīs. Padomā par attaisnošanu kā juridisku darbību, kurā Jēzus pats uzņēmās visas mūsu netaisnības un tad par tām pilnībā nomaksāja. Pēc tam Viņš izmantoja savu nevainojamas dzīves reputāciju un piereģistrēja to mums. Tagad, ikreiz mūs uzlūkojot, Dievs mūsos saskata tikai Kristus pilnību. Mēs vairs neesam sagrēkojuši, bet esam juridiski atzīti par taisnīgiem - pat, ja mēs ne vienmēr tā rīkojamies.

Cik brīnišķīga ir šī privilēģija būt taisnīgam Kunga acīs! Tas, protams, nenozīmē, ka ticīgie var iet un darīt visu, ko vēlas. Atceries, "Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!" (1. Kor. 6:20). Mēs esam Dieva bērni un, ja sāksim uzvesties kā velna bērni, mūsu mīlošais Tēvs pastāvīgi mūs disciplinēs un vedīs atpakaļ pie prāta. Attaisnošanas dāvanai vajadzētu mūs motivēt dzīvot tādu dzīvi, kas atspoguļo mūsu nevainojamo stāvokli Dieva priekšā.

Attiecībām, ko raksturo atšķirtība un atsvešināšanās, kļūstot par tādām, kas balstās uz pieņemšanu un atjaunošanu, šī pārmaiņa ir pazīstama kā "izlīgums". Brīdī, kad Ādams un Ieva nepaklausīja Kungu, attiecības starp Dievu un cilvēci tika izjauktas, taču Tēvs uzņēmās iniciatīvu nodrošināt to atjaunošanu, sūtot pasaulē savu Dēlu. Caur savām asinīm uz krusta Kristus darīja iespējamu izlīgumu, nodibinot mieru starp Dievu un cilvēku. Papildus tam, Viņš mūs nostāda nevainojamus Tēva priekšā (Kolos. 1:19-22). Visi šķēršļi ir novākti un tuvas attiecības ar Kungu tiek piedāvātas ikvienam ticīgajam.