I vēstule korintīšim 4
4
IV.
1Tai tad, ikvins myusus lai atzeist par Kristus kolpim un Dīva nūslāpumu pōrvaļdnīkim. 2Nu pōrvaļdnīka nikas cyts nateik praseits, kai tik tys, lai ikvins byutu uzticeigs. 3Man ir vīna olga vai jyus mani tīsojat, vai arī cyta kaida cylvāku tīsa; bet es pats sevis natīsoju.#4:3 Man vīna olga — kū ļaudis par mani runoj: vai jī mani pasmōdej, vai arī slavej, arī es pats par sevi sprīst nasajamu. Un lai gon man sirdsapziņa nikaida pōrkōpuma napōrmat, tūmār ar tū es vēļ naasmu attaisnōts. 4Un lai gon es nikō sevī naapzynu, tūmār ar tū es veļ naasmu attaisnōts. Muns tīsōtōjs ir Kungs. 5Tai tad, prīkšlaiceigi natīsojit, koleidz Kungs atnōks. Jys ceļs gaismā arī tū, kas tymsumā ir nūglobōts un atklōs sirds nūdūmus. Tad ikvins nu Dīva sajims teikšonu.
6Brōli, tū es atteicynoju uz sevi un Apollonu jyusu dēļ, lai jyus nu mums mōceitūs (nūlykumam): Na vairōk par tū, kai stōv raksteits. Nivins nu jums lai nav uzpyuteigs kam par lobu uz ūtra rēkina. 7Un kas tad tev dūd prīkšrūceibu? Un kas tev ir, kō tu naesi sajēmis? Bet jo tu esi sajēmis, kō tad tu dīžojis itkai nabyutu sajēmis?
8Jyus jau asot seiti, jau bogōti palykuši, bez mums pi vaļdeišonas tykuši? Ak, kaut jyus byutu pi vaļdeišonas tykuši, tad arī mes ar jums reizē vaļdeitu! 9Mums apostolim, kai līkās, Dīvs ir īrōdejis pādejū vītu, kai ļaundarim, kas ir nūtīsōti uz nōvi, jo mes pasauļam, engelim un cylvākim asom nūstōdeiti kai uz skotuves. 10Kristus dēļ mes asom muļki, bet jyus ikš Kristus gudri; mes asom vōji, jyus asot stipri; jyus asot īcīnāti, mes pasmōdāti. 11Leidz pat šai stundei mes cīšam bodu, slōpes, plykumu un teikam šausteiti, un mums nav nūmetnes.#4:11 Mes atsateicam pat nu tō, kas ir napīcīšams dzeivei. 12Mes pyulejamēs un strōdojam poši ar sovom rūkom. Myusus lōd, bet mes slavejam, myusus vojoj, bet mes tū pacīteigi panasam. 13Myusus saimoj, bet mes prīcynojam. Mes asom palykuši kai pasauļa māsli, kai vysu atkrytums leidz pat šam.
14Es šytū rokstu na tōpēc, lai jyusus aizkaunātu, bet gon, lai jyusus kai sovus nūmīļōtūs bārnus pōrsorgōtu. 15Lai gon jums ikš Kristus byutu daudzi tyukstūšu mōceitōju, tūmār nav daudz tāvu, jo ikš Jezus Kristus caur Evangeliju es jyusus dzemdēju. 16Tai tad, es jyusus uzaicynoju: Sekojit munam pīmāram (kai es Kristus pīmāram sekoju).
17Es pi jums syuteju Timoteju, sovu nūmīļōtū un uzticeigū ikš Kunga dālu, lai jys ikš Jezus Kristus jums atgōdynōtu munu mōceibu, kas ir ikš Kristus, kai es jū vysur, kotrā draudzē sludynoju. 18Daži dīžojās itkai es pi jums naīsarasšūt; 19bet, jo Dīvam labpatiks, es pi jums dreizā laikā aizīšu un pazeišu na uzpyuteigū vōrdus, bet jūs spāku, 20jo Dīva vaļsteiba napastōv vōrdūs, bet gon spākā. 21Kō jyus grybat? Vai lai es pi jums eju ar reiksti, vai arī mīlesteibas un mīrmīleibas gorā?
Currently Selected:
I vēstule korintīšim 4: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
