JEREMIJAS 8
8
1„Tanī laikā“, —tā saka tas Kungs, —„izmetīs Jūdas ķēniņu un viņu labiešu kaulus, priesteru un praviešu kaulus un Jeruzālemes iedzīvotāju kaulus no viņu kapiem,
2Un tos izsviedīs ārā un izkaisīs pa lauku, lai pār tiem spīd saule, mēness un kopējais zvaigžņu pulks, ko visu tie mīlēja, kam tie kalpoja un sekoja, ko tie meklēja un pielūdza; tos vairs nesavāks un neapglabās, tie kļūs par mēslojumu zemei!
3Un visi, kas no šās ļaunās cilts vēl pāri palikuši, gribēs labāk mirt nekā dzīvot, lai arī kādā malā tie atrastos, kur Es tos būšu aizdzinis“, —saka tas Kungs Cebaots.
4„Saki vēl tiem: Tā saka tas Kungs: Kad cilvēks pakrīt, vai tad viņš neceļas vairs augšā? Un kad tas novērsies no ceļa, vai tad viņš negriežas vairs atpakaļ?
5Kādēļ šī tauta Jeruzālemē nepārtrauktā novirzē vienmēr vēršas no ceļa nost un tik stipri turas pie maldiem u liedzas atgriezties?
6Es esmu noklausījies un novērojis: tie nerunā patiesību, nav neviena, kas nožēlotu savu nekrietnību un teiktu: Ko es esmu darījis? Nē! Visi drāžas savā trauksmē tikai uz priekšu līdzīgi zirgam, kas satrakots traucas kaujā.
7Pat stārks apakš debess zina savu laiku, un ūbele un bezdelīga un dzērve ietur savu atnākšanas laiku, bet mana tauta nepazīst tā Kunga tiesas kārtību!
8Kā jūs varat sacīt: Mēs esam gudri, jo mums ir tā Kunga baušļi! Tas gan! Bet redzi, rakstu mācītāju viltus raksti tos padarījuši par meliem.
9Apkaunoti stāvēs gudrie, tie būs satraukti un apmulsuši un jutīs sevi apgāztus savos uzskatos; viņi taču bija atteikušies no tā Kunga vārda; kādi gudrības avoti tad nu viņiem vēl ir?
10Tādēļ Es došu viņu sievas citiem, viņu tīrumus citiem īpašniekiem, jo tie visi, mazi un lieli, ir mantas kāri; no pravieša līdz priesterim tie visi nododas meliem un krāpšanai.
11Tie grib pavirši dziedināt manas tautas meitas dziļo brūci un saka: Miers, miers! kur taču nav miera.
12Viņiem būs jāpaliek kaunā, jo tie darījuši nelietību. Tomēr tie nebūt nekaunas, un nosarkt viņi vairs nemāk! Tādēļ tiem jākrīt, kad notiks krišana, laikā, kad Es tos saukšu pie atbildības, tie kritīs!“ —tā saka tas Kungs.
13„Kad Es gribu no tiem ievākt ražu“, —saka tas Kungs, —„tad nav tur vīnogu pie vīna koka, un nav vīģu pie vīģes koka, un to lapas ir novītušas. Es sūtīšu ļaudis, kas tos lai novāc!“
14Ko tad mēs vēl kavējamies? Pulcējieties, dosimies steigšus stiprajās pilsētās, lai tur mirtu! Jo tas Kungs, mūsu Dievs, mums nolēmis nāvi un mūs dzirdinājis ar indīgu dzērienu, tāpēc ka mēs esam grēkojuši pret to Kungu.
15Mēs cerējām un ceram joprojām j uz mieru, bet nekas labs nenāk; mēs 1 gaidījām, mēs būsim glābti, bet piedzīvo-jām tikai vēl vairāk zaudējumu un baiļu!
16No Dana puses jau dzirdama viņu zirgu sprauslāšana, visa zeme trīc no viņu ērzeļu zviegšanas. Jā, viņi tuvojas un noēd zemi pliku un aprij tās bagātību, izēd tukšas pilsētas un atstāj badā to iedzīvotājus.
17Jo redzi, Es sūtu jums virsū čūskas un odzes, vārdošana pret tām nepalīdz, tās jūs tomēr sakodīs!“ —saka tas Kungs.
18Skumjas nospiež mani, mana sirds ir slima!
19Klau! Manas tautas meitas vaimanu balss atskan no tālas zemes: „Vai tad tas Kungs nav vairs Ciānā? Vai Ciānas ķēniņa tur vairs nav?“ —„Kādēļ viņi Mani sarūgtinājuši ar saviem dievekļiem, ar beznozīmīgiem svešas zemes elkiem?“
20„Pļauja ir jau pāri, beigusies arī augļu ievākšana, bet glābšanu mēs neieguvām!“
21Es esmu satriekts savas tautas meitas sabrukuma dēļ; es staigāju apkārt noskumis, izbailes mani pārņēmušas!
22Vai tad nav vairs nekādu zāļu Gileādā? Jeb tur nav vairs ari neviena ārsta? Kāpēc tad manas tautas meita nav vēl dziedināta?
23Ak kaut manā galvā būtu ūdens, un manas acis taptu par asaru avotu, tad es apraudātu dienām un naktīm savas tautas meitas nokautos piederīgos!
Currently Selected:
JEREMIJAS 8: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
