JEREMIJAS 9
9
1Kaut man būtu ceļinieka miteklis dziļi tuksnesī, tad es atstātu savu tautu un aizietu no tās! Jo tās locekļi visi ir laulīoas pārkāpēji, krāpnieku savienība.
2„Viņi sasprindzina savu mēli kā stopu: ar meliem, ne ar patiesību viņi kļuvuši vareni un valda kā kungi pār zemi, jo tie dodas no ļaunuma uz ļaunumu, bet Mani tie nepazīst!“ —saka tas Kungs.
3„Sargaities ikviens no sava drauga un nepaļaujieties uz brāļiem! Jo katrs brālis krāpj un māna, un katrs draugs aprunā un apmelo.
4Tie apkrāpj cits citu un nerunā patiesību; viņu mēle pieradusi pie meliem, un viņi nopūlas rīkoties netaisni, viņi pat nevar citādi.
5Varmācība kraujas uz varmācību, roku rokā iet viltība un liekulība. Tie negrib Mani pazīt!“ —tā salta tas Kungs.
6Tādēļ tas Kungs Cebaots arī saka: „Redzi, Es tos kausēšu un dzidrināšu! Jo ko Es citu lai daru ar savas tautas meitu?
7Viņu mēle ir nāvīga bulta, viņu mutes vārdi ir viltus. Ar savu tuvāku tie runā miermīlīgi, bet savā sirdī tam izliek valgus.
8Vai tad Es to lai nesodītu?“ —saka tas Kungs, —„jeb vai Es lai neatriebtos tādai tautai kā šī?“
9Man jāraud un jāskumst par kalniem, jādzied sēru dziesma par tuksneša ganībām, jo tās ir par kailatnēm kļuvušas, neviens tur vairs nestaigā; ganāma pulka balss tur nav dzirdama; putni ir aizskrējuši; lopi tās atstājuši, aizgājuši!
10„Arī Jeruzālemi Es darīšu par drupu kaudzi, šakaļiem par mājokli, un Jūdas ciemus un pilsētas Es pārvērtīšu par tuksnešainām nomalēm, kur neviens nedzīvo!“
11Kas ir tik gudrs, ka to var saprast, un kam tā Kunga mute sacījusi, ka tas varētu paskaidrot, kādēļ zeme gājusi bojā un stāv izkaltusi un kaila kā tuksnesis, kur neviens nestaigā?
12Tas Kungs ir sacījis: „Tādēļ ka tie atmeta manus baušļus, ko Es tiem devu, un neklausīja manu balsi un nedzīvoja pēc tās,
13Bet turējās pie savas nepakļāvīgās un nepielaidīgās sirds un kalpoja baāliem, kā tie to mācījušies no saviem tēviem,“
14Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Es ēdināšu šo tautu ar vērmelēm un dzirdināšu to ar indīgu dzērienu,
15Un Es izklīdināšu tos pagānu tautu starpā, ko nedz tie, nedz viņu tēvi nepazina, un likšu, lai tiem pa pēdām seko vajātājs zobens, kamēr Es tos nebūšu iznīcinājis!“
16Tā saka tas Kungs Cebaots: „Ņemiet to vērā un aiciniet žēlotājas raudu sievas, lai tās nāk, pasauciet gudrās sievas, lai arī tās atnāk
17Un steigšus uzsāk par mums žēlabu pilnu sēru dziesmu, ka mūsu acis un skropstas izplūst asarās un mūsu acu vāki pildās bagātīgi ar mitrumu!“ —
18Klau! Sēru dziesmas atskan no Ciānas: „Ak kā mēs esam izpostīti, kādas varmācības esam pārcietuši un cik dziļā kauna pilnā pazemojumā esam krituši! Jo mums jāatstāj šī zeme; mūsu mitekļus mums nolīdzināja ar zemi!“ —
19Klausaities, sievas, tā Kunga vārdu, un lai jūsu ausis uzņem Viņa mutes vārdu! Mācait savām meitām žēlabu pilnu sēru dziesmu un cita citai kapa dziesmu:
20„Nāve ir iekāpusi pa mūsu logiem, tā ir ielauzusies mūsu skaistajos namos, ir aizrāvusi bērnus no ielām un jaunekļus no tirgus laukumiem!“ —
21Sludini: „Tā saka tas Kungs: Līķi gulēs kā mēsli tīrumā un kā kūļi aiz pļāvēja, un neviens tos nepacels!“
22Tā saka tas Kungs: „Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību!
23Bet kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts“, —saka tas Kungs.
24„Redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„kad Es saukšu pie atbildības visus, kas kaut būdami apgraizīti, taču būtībā ir neapgraizīti:
25Ēģipti un Jūdu, Ēdomu, amonitiešus un moābiešus un visus, kam ap deniņiem apcirpti mati, kas dzīvo tuksnesī. Gan visas pagānu tautas ir neapgraizītas, bet visam Israēla namam ir neapgraizīta sirds!“
Currently Selected:
JEREMIJAS 9: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
