Популярні біблійні вірші з Lūkas 23

Поділитись

Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” Bet tie meta kauliņus, lai sadalītu viņa drēbes.

Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.”

Un viņš sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā.”

Jēzus skaļā balsī iesaucās: “Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās. ” To pateicis, viņš nomira.

Kad viņi nonāca vietā, ko sauc par Galvaskausu, tie sita viņu krustā un arī abus ļaundarus, vienu pa labo, otru pa kreiso roku.

Tas bija ap sesto stundu, un tumsa pārklāja visu zemi līdz devītajai stundai, jo saule aptumšojās. Un tempļa priekškars tika pārplēsts vidū pušu.

Centurions, to redzēdams, slavēja Dievu un teica: “Patiesi šis bija taisns cilvēks.”