Известные библейские стихи из Evangelijs pēc Mateusa 8

Поделиться

Bet Jys atbiļdēja: Kō jyus asat pōrsabeiduši, — jyus mozticeigī! Tad pīsacēlis, Jys pavēlēja vējim un jyurai; un īsastōja lels klusums.

Bet simtnīks atbyldādams saceja: Kungs, es naasmu cīneigs, ka Tu ītu zam muna jumta; bet soki tikai vōrdu, un muns kolps byus vasals.

Tū izdzērdis, Jezus breinōjōs un pakaļgōjējim saceja: Patīši, jums soku: Nikur Izraelī naasu atradis tik lelas ticeibas.

Tad Jezus saceja simtnīkam: Ej, lai nūteik tai, kai tu esi īticējis. Un tamā pat stuņdē kolps palyka vasals.

Ļaudis tad breinōjōs un saceja: Kas Tys taids ir, ka pat vēji un jyura Jō klausa?