Известные библейские стихи из Evangelijs pēc Mateusa 2

Поделиться

Un, īejūt mōjā, īraudzeja bārnu ar Jō mōti Mariju, un, pakreitūt uz vaiga, atdeve Jam gūdu. Tad, atdarejuši sovus krōjumus, upurēja Jam dōvonas: zaltu, kyupynojamū un myrru.

Kad, Judeas Betleemā kēneņa Eroda laikā, pīdzyma Jezus, raug, nu austrumim uz Jeruzalemu atgōja gudrī un saceja: kur ir jaunpīdzymušais jūdu kēneņš? Mes tadei redzējom austrumūs Jō zvaigzni un atgōjom Jō gūdynōtu.

Īraugūt zvaigzni, jī nūsaprīcōja ar ļūti lelu prīcu.

Un, sapnā pōrsorgōti, lai naītu pi Eroda, jī atsagrīze uz sovu molu pa cytu ceļu. Kad jī beja aizgōjuši, raug, Kunga eņgeļs pasarōdeja Jezupam sapnā un saceja: Celīs, jem Bārnu un Jō mōti un bēdz uz Egipti, un palīc tur, cikom tev pasaceišu, jo Erods meklēs Bārna, lai jū nūnōvātu.