Известные библейские стихи из Evangelijs pēc Mateusa 13

Поделиться

Lobā zemē ir tam īsāts, kas vōrdā klausōs, jū saprūt un dūd augļus: vīns symtkōrtejūs, cyts sešdesmitkōrtejūs, cyts trejsdesmitkōrtejūs.

Storp ērškim ir tam īsāts, kas, lai gon vōrdā klausōs, bet šō pasauļa ryupes, bogōteibas viļteiba nūmōc vōrdu, un tys palīk bez auglim.

Ikvīnam, kas vaļsteibas vōrdu dzērd, bet jō nasaprūt, atīt ļaunais un izraun īsātū nu tō sirds: šei ir tei ceļmolā īsātō.

Klinšaiņā vītā ir īsāts tam, kas klausōs vōrdā un jū ar prīcu pījam; bet jys sevī natur sakņu un nav iztureigs: kai tik ceļās gryutumi vai vojōšonas vōrda dēļ, jys tyuleņ īsaļaunoj.

Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama zemē paslāptam krōjumam. Cylvāks, jū atradis, nu prīcas īt un izpōrdūd vysu, kas jam ir, un nūpērk sev tū zemi.

Cyta otkon īkryta lobā zemē un deve augli: vīna symtkōrtejū, ūtra sešdesmitkōrtejū un cyta trejsdesmitkōrtejū.

Ļaunit obejim augt leidz pļōvei. Pļōves laikā Es teikšu pļōvējim: Pyrmōk salosit nazōli un sasīnit jū kyuļūs sadadzynōšonai, kvīšus, turpretim, sakraunīt munā škyunī.