Известные библейские стихи из PIRMĀ MOZUS 15

Поделиться

Un Abrāms paļāvās uz to Kungu, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.

Pēc šiem notikumiem tas Kungs runāja uz Abrāmu, viņam parādīdamies un sacīdams: „Nebīsties, Abrām, Es esmu tev par sargu un vairogu, un tava alga ir loti liela.“

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: „Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēji tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,“ Viņš tam teica.

Un tad tā Kunga vārds notika viņam: „Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.“

Un Viņš sacīja Abrāmam: „Piemini, zintin zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un tiem tur būs būt par kalpiem, un tos tur pazemos četri simt gadus.

Un Abrāms atbildēja: „Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es staigāju apkārt bez bērniem, un mana nama mantinieks būs šis damaskietis Eliēzers.“

Tanī dienā tas Kungs noslēdza ar Abrāmu derību, sacīdams: „Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi, no Ēģiptes upes līdz lielajai upei—Eifratas upei

Un ceturtai paaudzei būs atgriezties šurp, jo amoriešu grēku mērs vēl nav pilns.“