Atpazīšanas zīme | 1. Jāņa vēstuleSample
Rūpes | 1. Jāņa 3:11-24
Kā nu protam, mēs katrs cenšamies parūpēties par savām un savu tuvāko vajadzībām. Bet ir brīži, kad mēs paši ar saviem spēkiem netiekam galā un mums ir nepieciešama palīdzība. Ir reizes, kad mēs varam būt tie, kuri palīdz citiem. Jēzus bauslību reducēja līdz vienam apgalvojumam - mīli Dievu un mīli savu tuvāko. Lai arī izklausās vienkārši, tomēr praksē to īstenot nemaz nav tik viegli.
Viņa bauslis ir, lai mēs ticam viņa Dēla Jēzus Kristus vārdā un mīlam viens otru, kā viņš mums ir pavēlējis. /1. Jņ. 3:23/
1. Katrs par sevi
Pašpietiekamība ir laba īpašība, kas mūs mudina parūpēties par sevi. Kad neatkarība saaug ar lepnību, tad mūsu savstarpējās attiecībās var ienākt nevajadzīga sāncensība un skaudība. Apustulis Jānis pārstāsta Vecās Derības stāstu par brāļiem - Kainu un Ābelu. Brāļi, kuriem būtu jārūpējās par savstarpēju svētību, nonāca konfliktā, kas rezultējās ar viena brāļa nāvi. Esot Dieva ģimenē, mums ir jāizvairās no skaudības un paštaisnības vadītas sāncensības. Jānis atsaucās uz Jēzus kalna svētrunu norādot, ka mūsu sirdī var iemājot naids, kurš dzemdē nāvi. Vai manā dzīvē ir skaudība vai naids pret kādu brāli?
2. Viens par visiem
Apustulis Jānis, kā pozitīvo piemēru, mums rāda Jēzu, kurš pilnīgi nesavtīgā veidā atdeva savu dzīvību, lai mēs varētu pieredzēt Dieva mīlestību savā dzīvē. Mērogs, kādā darbojas Dieva Dēls, mums ir nesansiedzams, bet Jēzus piemēram mūs ir jāmudina nesavtīgai
mīlestībai pret saviem brāļiem un māsām draudzē. Ir reizes, kad šī apziņa ir kā nasta, kas visu laiku par sevi atgādina - "tev ir jāpalīdz otram". Bet Jānis mums atgādina, ka mēs nespējam izglābt visus, jo tas ir Dieva darbs. Tāpēc savstarpējās rūpes ir jāveic mierā un mīlestībā, kas izriet no Kristus nopelna manā dzīvē.
3. Cits par citu
Centrālā šīs nodaļas vēsts ir par savstarpējām rūpēm. Mēs nevaram mīlēt vien ar vārdiem. Bieži šādai mīlestībai ir tukšas skaņas vērtība. Kamēr praktiska palīdzība draudzes brāļiem un māsām ir atspulgs Dieva mīlestībai, kur Jēzus praktiskā veidā uzņēmās mūsu grēku nastu. Jānis ļoti konkrēti norāda, ka palīdzībai ir jābūt praktiskai un tā skars tev pieejamos resursus. Bet kur ir tā robeža, kad palīdzība tiek ļaunprātīgi izmantota? Vai ir brīži, kad drīkstam atteikt palīdzību? Šie ir nozīmīgi jautājumi, kas mums liek meklēt ne tikai ātrus risinājumus simptomu apārstēšanai, bet gan pievērsties katrai vajadzībai daudz nopietnāk, lai meklētu veidus, kā atrisināt problēmu cēloņus. Pilnīgi noteikti draudzei ir jābūt drošai videi, kur mēs varam līdzdalīt savu vajadzību un kopīgi meklēt labāko veidu, kā atrisināt brāļu vajadzības.
Jautājumi pārdomām pēc dievkalpojuma:
- Atceries kādu dzīves mirkli, kur Tev ir bijusi nepieciešama praktiska palīdzība. Vai palīdzību lūgt un pieņemt bija viegli?
- Kāpēc Jānis (un Jēzus) vieno mīlestību pret Dievu ar praktisku palīdzēšanu cilvēkiem? Kāpēc šīs lietas nevaram nodalīt?
- Vai ir kāds cilvēks, kur Tu vari būt noderīgs viņa problēmas risināšanā?
Scripture
About this Plan
Vai kristietim ir kaut kā manāmi jāatšķiras no neticīgā? Pēc kādiem kritērijiem viņu vajadzētu spēt identificēt? Un vai šīs atpazīšanas pazīmes es spēju ieraudzīt savā draudzē un savā personīgajā dzīvē? Par to mēs domāsim, kopīgi studējot 1. Jāņa vēstuli.
More