Populære bibelvers fra PIRMĀ MOZUS 32

Del

Un tas vaicāja: „Kā tevi sauc?“ Viņš atbildēja: „Jēkabs.“

Kad tas redzēja, ka tas nespēj viņu pieveikt, tas aizkāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās, cīnoties ar viņu.

Tad viņš ņēma tos un pārcēla tos, tāpat visu, kas tam pašam piederēja.

Un Jēkabs jautāja un sacīja: „Pasaki jel savu vārdu!“ Bet tas sacīja: „Kādēļ tu man prasi manu vārdu?“ Un Viņs to tur svētīja.

Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās līdz rīta ausmai.

Un tas teica: „Atlaid mani, jo rīts sāk aust.“ Bet Jēkabs teica: „Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi.“

Bet tas viņam sacīja: „Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis.“

Un Jēkabs sacīja: „Tu, mana tēva Ābrahāma Dievs un mana tēva īzāka Dievs, Tu, ak Kungs, kas esi sacījis man: Atgriezies savā zemē un pie savas cilts, tad Es tev darīšu labu,

Un saule lēca, kad viņš Pniēlai gāja gaj-ām, bet viņš kliboja savas gūžas dēļ.

Jo viņš domāja: „Ja Ēzavs uzbrūk vienam pulkam un to sakauj, tad otrs atlikušais var mesties bēgt.“

Es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu savam kalpam esi parādījis: ar spieķi rokā es pārcēlos pāri šai Jardānai, un tagad es esmu tapis par divi pulkiem.