Evangelijs pēc Mateusa 19

XIX.

Lauleibas naškirameiba.

1Un nūtyka, ka, pabeidzis šūs vōrdus, Jezus laidēs īt nu Galilejas prūjom un atgōja uz Judeas apgobolu viņpus Jordana. 2Daudz ļaužu gōja Jam pakaļ. Un Jys tur padareja jūs (slymūs) vasalus.

3Tad pīgōja klōtu farizeji un, Jū kārdynōdami, saceja: Vai cylvākam ir breivi kaut kaida īmesļa dēļ atstōt sovu sīvu?#19:3 atstōt sīvu . . . t. ir nu sīvas škērtīs. 4Bet Jys tim atbiļdēja: Vai jyus naasat lasejuši, ka Tys, kurs īsōkumā radeja cylvākus, radeja veirīti un sīvīti? 5Un saceja: Tōpēc veirs pamess sovu tāvu un mōti un pīsavīnōs sovai sīvai, un obi tops vīna mīsa. Tai tad, jī vairs nava divejas, bet tikai vīna mīsa. 6Un kū Dīvs ir savīnōjis, tō cylvāks lai naškir.#19:6 Kai mīsa navar pastōvēt atseviškōs daļōs sadaleita, tai lykumeigi salaulōtī navar izaškērt. Citim vōrdim sokūt, lauleiba ir naškirama.

7Bet tī Jam saceja: Kōpēc tad Moizešs pavēlēja dūt izaškēršonas rokstu un jū atstōt?#19:7 Lai gon Vacajā Īstōdejumā beja paradzāti daži gadejumi, kod lauleibu varēja škērt, K. Jezus ari tūs gadejumus atceļ un lauleibas saiškam atgrīž pyrmōtnejū nūzeimi — naškirameibu. 8Jys tim atbiļdēja: Jyusu cītsirdeibas dēļ Moizešs jums atļōve jyusu sīvas atstōt, bet nu īsōkuma tai nabeja. 9Un Es jums soku: Kurs atstōj sovu sīvu, jo na lauleibas lauzšonas dēļ, un cytu precej, tys lauž lauleibu. Kas atstōtū precej, tys lauž lauleibu.#19:9 K. Jezus aizrōda, ka par lauleibas saiška škēršonu navar byut runas nikaidā gadejumā. Lauleibas lauzšonas gadejumā var byut runa tikai par laulōtūs kūpdzeives škēršonu.

Breivprōteiga škeisteiba.

10Tad saceja Jam Jō mōcekli: Jo tai stōv līta storp veirīti un sīvīti, tad lobōk ir nasaprecēt. 11Jys tim saceja: Na visi šū saprūt, bet tikai tī, kurim ir dūts.#19:11 kurim ir dūts. Lai varātu dzeivōt ceisteibā ir vajadzeiga seviška Dīva žēlesteiba. 12Ir napracātī, kas taidi ir jau nu dzimšonas; ir napracātī, kurus ļaudis par taidim padareja; ir napracātī, kas dabasu vaļsteibas dēļ poši sev tū izlaseja. Kas ir spējeigs saprast, tys lai saprūt.

Jezus un bārni.

13Tad nese pi Jō bārnus, lai Jys uzlyktu uz jim rūkas un lyugtūs par jim. Bet Jō mōcekli tūs nūrōja.#19:13 Mōtes, radzādamas, ka K. Jezus dora breinumus, nese pi Jō bārnus, lai Jys uzlyktu uz tim sovas rūkas un caur tū plyustu jymūs Dīva svēteiba. 14Tad Jezus saceja: Atļaunit bārnim un nalīdzit jim īt pi Manis, jo eistyn taidim pīdar dabasu vaļsteiba. 15Tad Jys, uzlicis uz tim rūkas, gōja nu turīnes tōļōk.

Bogōtais jaunēklis.

16Un, raug, pīgōjis kaids pi Jō klōtu saceja: (Lōbū) Mōceitōj! Kas lobs maņ ir jōdora, lai īmontōtu myužeigū dzeivi? 17Bet Jys tam saceja: Kōpēc tu nu Manis vaicoj par lobu? Vīns ir Lobais (Dīvs). Bet jo tu gribi īīt dzeivē, tad piļdi bausleibas. 18Tys praseja: Kaidas? Jezus atbiļdēja: Nōkūšōs: Tev nabyus nūkaut, tev nabyus lauleibas pōrlauzt, tev nabyus zagt, tev nabyus nataisneigi līcynōt, 19tev byus sovu tāvu un mōti gūdā turēt un sovu tyvōkū mīļōt, kai sevi pošu! 20Jaunēklis atbiļdēja: Šytū vysu (nu bārna dīnom) asu piļdejis. Bet kō maņ vēļ tryukst? 21Jezus atbiļdēja: Jo gribi byut piļneigs, ej, izpōrdūd sovu montu un izdoli nabogim; tad tev byus krōjums dabasūs. Pēc tam, atgōjis, ej Maņ pakaļ. 22Izdzērdis šūs vōrdus, jaunēklis nūskuma un aizgōja prūjom, jo tam beja daudz monta.

Bogōteiba un nabadzeiba.

23Bet Jezus saceja sovim mōceklim: Patīši, Es jums soku: gryuši ir bogōtam īīt dabasu vaļsteibā. 24Otkon Es jums soku: kameļam vīgļōk ir izīt cauri odotas acei, na bogōtam īīt Dīva vaļsteibā.#19:24 Lai gon bogōtnīks nu pesteišonas īmontōšonas nav izslāgts, tūmār, jam tū īmontōt ir ļūti gryuši, jo montkōreiba ir ļaunumu un grāku sakne. 25Dzērdādami tū, mōcekli ļūti nūsabeida un saceja: Kas tad var byut izpesteits? 26Pasavēris uz jim, Jezus saceja: Cylvākim tys ir navarams, bet Dīvam vyss ir varams.

27Tūlaik Pīters, Jam atbyldādams, saceja: Raug, mes pametem vysu un ejam Tev pakaļ: kas mums par tū byus? 28Jezus jim atbiļdēja: Patīši, Es jums soku: Jyus, kas Maņ pakaļ ejat pi atdzimšonas, kad Cylvāka Dāls sēdēs sovā gūda krāslā, sēdēsit ari jyus divpadsmit krāslūs un tīsōsit divpadsmit Izraeļa ciļtis. 29Un ikvīns, kas Manis dēļ pamat sātu, brōli, mōsu, tāvu, mōti, (sīvu), bārnus un teirumus, symtkōrteigi sajems atpakaļ un montōs myužeigū dzeivi. 30Un daudzejī nu pyrmajim byus pādejī, un nu pādejim pirmī.#19:30 Lai napalikt par pādejū, vajaga na tikai vysu pamest un īt K. Jezum pakaļ, bet ari Jō mīleibā izturēt leidz golam.

सध्या निवडलेले:

Evangelijs pēc Mateusa 19: LGT

ठळक

सामायिक करा

कॉपी करा