Evangelijs pēc Mateusa 18

XVIII.

Kas ir lelōks dabasu vaļsteibā.

1Tamā pošā stuņdē pīgōja pi Jezus mōcekli un vaicōja: Kas gon byus pats lelōkais dabasu vaļsteibā? 2Jys, atsaucis klōt bārnu, nūvītōjis tū jūs vydā, 3saceja: Patīši, Es jums soku, jo jyus naizalobōsit un natopsit kai bārni, dabasu vaļsteibā naīīsit.#18:3 natopsit kai bārni, t. ir napaliksit leidzeigi bārnim kautreigumā un pazemeibā. 4Kurs pasazamōs tai, kai šytys bārns, tys ir tys pats lelōkais dabasu vaļsteibā. 5Tai tad, kas munā vōrdā pījam vīnu šytaidu bārnu, tys Mani pījam. #18:5 kas Munā vōrdā pījam . . . t. i. kas Manis dēļ bārnim ir labvēleigs un jūs mīļoj. 6Bet kas vīnu nu tim mozeņajim, kuri tic ikš Manis, īļaunōtu, tam byutu lobōk, jo jam pakōrtu koklā dzērnovu akmini, un jū īmastu jyuras dziļumā.

Īļaunōšonas.

7Bāda pasauļam īļaunōšonu dēļ. Īļaunōšonom gon jōnōk, bet bāda tam cylvākam, caur kuru tōs nōk!#18:7 Bāda pasauļam . . . īļaunōšonu dēļ pasaulī nūteik daudz ļaunuma. 8Jo tova rūka vai kōja tevi īļaunoj, cērt tū nūst un svīd prūjom nu sevis. Tev byus lobōk, jo tu klybs vai bez rūkas īīsi dzeivē, kai, turūt obejas rūkas un obejas kōjas, topsi īmasts myužeigajā gunī.#18:8 Nu grāka mums jōsasorgoj vairōk kai nu mīsas lūcekļu sakrūpļōšonas. 9Jo tova acs tevi īļaunoj, izraun jū un svīd prūjom nu sevis. Tev byus lobōk, jo tu īīsi dzeivē ar vīnu aci, kai, turūt obejas acis, topsi īmasts eļnes gunī.

Dīva žālsirdeiba.

10Sorgitēs, ka nanycynōtu nivīna nu šim mozajim; jo Es jums soku: ka jūs eņgeli dabasūs vysod redz muna dabasu Tāva vaigu.#18:10 mozajim . . . t. ir navaineigim bārnim un pazemeigim cylvākim. 11(Cylvāka Dāls tadei ir nōcis izpesteit tūs, kas gōja zudumā.)

12Kai jums līkās? Jo cylvākam, kam ir symts vušku, un vīna nu tom aizamaļdeitu, vai tad jys napamastu kolnūs tōs deveņdesmit deveņas un naītu aizamaļdejušōs maklātu? 13Un jo tū atrostu, tad, patīši jums soku, jam byutu lelōka prīca nu tōs vīnas kai nu naaizamaļdejušajom deveņdesmit deveņom. 14Tai pat ari jyusu dabasu Tāvs nagrib, ka kaids nu šim mozajim pazustu.

Pōrsorgōšona.

15Un jo tovs brōļs pret tevi sagrākoj, ej un pōrsorgoj jū tikai jyusu diveju klōtbyutnē. Jo jys paklauseis, esi sovu brōli īgivis. 16Jo tevis napaklauseis, tad pajem leidza ar sevi vēļ vīnu vai divejus, lai vyss tyktu nūkōrtōts caur diveju vai treju līcinīku vōrdu. 17Jo ari tūs napaklauseitu, pasok Bazneicai. Jo ari Bazneicas napaklauseitu, lai tad byus tev taids, kai pogōns un muitinīks.#18:17 kai pogōns un muitinīks . . . Nu tim, kas naklausa Bazneicas, ir jōsasorgoj, kai nu pogōnim un grēcinīkim, jō jī var īļaunōt.

18Patīši, Es jums soku, kū sasīsit vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs; un kū izraiseisit vērs zemes, tys byus izraiseits ari dabasūs.

19Otkon soku jums, jo divi nu jums vērs zemes vīnprōteigi lyugs kaut kō, tū jim muns debeseigais Tāvs pīškērs. 20Jo kur divi vai trejs munā vōrdā ir sagōjuši, Tur Es asmu jūs vydā.#18:20 Septeņdesmit reižu septeņas nūzeimoj bez gola daudz reižu.

Ļaunais kolps.

21Tad, pīgōjis pi Jō, Pīters vaicōja: Kungs, cik reižu ir jōatlaiž sovam brōļam, kad jys mani byus apvaiņōjis? Vai leidz septeņom reizem? 22Jezus tam atbiļdēja: Es tev nasoku: leidz septeņom, bet leidz septeņdesmit reižu septeņom.

23Tōpēc dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama cylvākam kēneņam, kurs gribēja nūsarēkinōt ar sovim koļpim.#18:23 Tōpēc . . t. ir, lai jyus īsamōceitu atlaist apvaiņōjumus. 24Ka jys īsōce vest nūrēkinu, atvede pi jō vīnu (porōdnīku), kurs beja jam desmit tyukstūšu talentu porōdā.#18:24 Desmit tyukstūšu talentu myusu naudā byutu ap pīcdesmit miļjonu latu. 25Un, ka jam nabeja nu kō samoksōt, kungs pavēlēja pōrdūt jū pati, jō sīvu, jō bārnus un vysu, kas vīn jam beja un samoksōt. 26Kolps, pakritis pi jō kōjom, lyudze saceidams: Kungs, esi maņ pacīteigs, un tev vysu samoksōšu. 27Kungs apsažālōja par tū kolpu un jū palaide, un atlaide tū, kū jys beja porōdā.

28Bet tys kolps, izgōjis ōrā, īraudzeja vīnu nu sovim bīdrim, kas jam beja porōdā symts denaru. Un sakēris tū, žņaudze, saceidams: Samoksoj maņ porōdu.#18:28 Symts denaru myusu naudā ap 80 latu. 29Bīdris, pakritis pi jō kōjom, lyudzēs: Esi maņ pacīteigs, un es tev samoksōšu (vysu). 30Tūmār jys nagribēja, bet nūgōjis lyka tū īmest cītumā, koleidz samoksōs porōdu. 31Tū radzādami, citi koļpi ļūti nūskuma un aizgōjuši pastōsteja sovam kungam vysu, kas beja nūticis. 32Tad kungs lyka pasaukt jū pi sevis un jam saceja: Ļaunais kolps, es tev atlaižu vysu, kū vīn beji porōdā, jo manis lyudzi. 33Vai gon tev nabeja jōapsažāloj par sovu bīdri, kai es par tevi apsažālōju? 34Kungs aizadusmōjis, atdeve jū bendem, koleidz nasamoksōs vysa, kū vīn jam beja vaineigs.

35Tai pat ari muns dabasu Tāvs padareis jums, jo jyus nu sirds naatlaissit sovam brōļam.

सध्या निवडलेले:

Evangelijs pēc Mateusa 18: LGT

ठळक

सामायिक करा

कॉपी करा