Atdod savas rūpesParaugs

Zem Dieva spārniem

Es gribētu mājot Tavā teltī mūžīgi, patverties Tavu spārnu paēnā! - Psalmi 61:5

Dīķī, kas atrodas pie mūsu dzīvokļu kompleksa, ir vairākas Kanādas zosu ģimenes ar zosu mazuļiem. Mazie zoslēni ir tik pūkaini un piemīlīgi, ir tik grūti viņus nevērot, kad pastaigājos vai dodos skrējienā apkārt dīķim. Bet esmu iemācījusies izvairīties no acu kontakta un nodrošināt zosīm plašumu—pretējā gadījumā es riskēju, ka aizsargājošie zosu vecāki, aizdomās par draudiem, sāks šņākt un vajāt mani!

Putna tēlu, kas aizsargā savus mazuļus, Svētie Raksti izmanto, lai aprakstītu Dieva maigo, aizsargājošo mīlestību pret Saviem bērniem (Psalmi 91:4). 61. psalmā lasītājam šķiet, ka Dāvidam ir grūti vēlreiz piedzīvot šādu Dieva gādību. Viņš ir piedzīvojis Dievu, kā savu “patvērumu, stipru torni” (4. p.), bet tagad viņš izmisīgi sauc “no zemes gala,” lūdzoties, “Pacel mani uz klintskalnu, kas augstāks par mani” (3.p.). Viņš ilgojas vēlreiz “patverties [Dieva] spārnu paēnā” (5.p.).

Un atnesot Dievam savas sāpes un ilgas pēc dziedināšanas, Dāvids guva mierinājumu, apzinoties, ka viņš ir Dieva sadzirdēts (6.p.). Dieva uzticības dēļ Dāvids zināja, ka viņš “dziedās [Dieva] Vārdam mūžīgi” (9.p.).

Tāpat kā psalmists, kad mēs jūtamies tālu no Dieva mīlestības, mēs varam skriet atpakaļ Viņa mīlošajās rokās, lai gūtu pārliecību, ka pat mūsu sāpēs Viņš ir kopā ar mums, mūs aizsargājot un rūpējoties par mums tikpat kvēli, kā putnu māte sargā savus mazuļus.

Monika La Rosa (Monica La Rose)

Dievs, paldies Tev par Tavu kvēlo, sargājošo mīlestību pret mani. Palīdzi man droši atpūsties Tavā maigajā gādībā.