Atdod savas rūpesParaugs

Putni gaisā

Neuztraucieties par savu dzīvi. - Mateja 6:25

Ausa vasaras saule, un mana smaidošā kaimiņiene, ieraugot mani manā pagalmā, čukstēja, lai es atnāku paskatīties. “Kas tur ir?” es ieintriģēta čukstus atbildēju. Viņa norādīja uz vēja zvaniņiem uz sava priekšējā lieveņa, kur stūrī atradās neliels, mazas krūzītes izmēra salmu veidojums. “Kolibri ligzda,” viņa nočukstēja. “Vai redzi mazulīšus?” Divi knābīši, tik sīki, kā kniepadatas galviņas, bija tikko pamanāmi, pavērsti uz augšu. “Viņi gaida savu mammu.” Mēs tur stāvējām, apbrīnodamas. Es pacēlu savu telefonu, lai uzņemtu attēlu. “Tikai ne pārāk tuvu,” noteica kaimiņiene. “Nevēlos aizbaidīt mammu.” Un tā nu mēs adoptējām —no droša attāluma—kolibri putniņu ģimeni.

Taču ne uz ilgu laiku. Pēc nedēļas putnu mātīte ar saviem putnēniem jau bija pazudusi— tikpat klusi, kā bija ieradusies Bet kurš gan par viņiem parūpēsies?

Bībele sniedz krāšņu, bet tik pazīstamu atbildi. Tā ir tik pazīstama, ka varam visi aizmirst, ka tā apsola: “Neuztraucieties par savu dzīvi,” sacīja Jēzus (Mateja 6:25) vienkāršā, bet skaistā norādē. “Skatieties uz putniem gaisā,” Viņš piebilda. “Ne tie sēj, ne tie pļauj ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro.” (26. p.).

Tāpat, kā par mazajiem putniem, Viņš gādā arī par mums - apkopjot mūsu prātu, ķermeni, dvēseli un garu. Tas ir lielisks apsolījums. Lai mēs skatāmies uz Viņu katru dienu — bez raizēm — un paceļamies spārnos.

Patrīcija Reibona (Patricia Raybon)

Mīlošais Dievs, ir pazemīgi apzināties, ka Tev rūp manas dzīves vajadzības. Lūdzu palīdzi man turēt cieņā Tavu solījumu nodrošināt, man arvien vairāk paļaujoties uz Tevi katru dienu.