Atpazīšanas zīme | 1. Jāņa vēstuleParaugs

Attieksme | 1. Jāņa 2:7-17

Padomju gados bija teiciens par divu veidu komunistiem. Ir redīsi un tomāti. Redīss bija tāds komunists, kas runāja kā vajag, bet īstenībā domāja citādāk. No ārpuses sarkans, bet iekšā balts. Un bija tomāti, kas runāja, domāja un rīkojās kā komunisti. Viss cauri sarkans. Šis teiciens man nāk prātā tāpēc, ka nesen kādā pētījumā secināts, ka šodien daudzi krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji neatklāj un slēpj savu īsto attieksmi gan pret karu Ukrainā, gan par dzīvi te. Protams, ka sabiedrībā, kurā tu nevari brīvi izteikt to, ko tu domā, vairojas neīstums, liekulība un pat naids. Bet kā ir ar kristīgo pārliecību un attieksmi? Vai tā ir jūtama?

1. Attieksme pret pārmaiņām – paturi nemainīgo

1.Jņ.2:7-8,24, 3.M.19:18, Jņ.13:34-35, Ebr.8:8,13

Dievs cilvēku radīja ar radošu prātu. Tāpēc katra diena atnes jaunus atklājumus, izgudrojumus un lietas. Mainās arī vērtības, morāle un ticība. Jā, viss tik ātri mainās, ka nespējam saprast, vai tas ir uz labu vai ļaunu? Taču apustulis Jānis saka, ir kāds vecs un reizē jauns likums, kas nemainās. Tas bauslis ir mīlestība. Uz Dievu un tuvāko. Kāda ir mana attieksme šajā mainīgajā pasaulē?

2. Attieksme pret paziņām – parādi mīlestību

1.Jņ.2:9-11, 3.M.19:17, Ps.37:1, 1.Kor.16:14, Rom.12:19

Attieksme pret tuvākajiem ir izturēšanās. Uzvedība. Attiecības. Tās var būt kā tumsa vai gaisma. Mīlestība vai naids. Naidā mans redzējums paliek ļoti šaurs. Naids padara aklu, un tāpēc tāda dzīve ved tumsā un pazušanā. Tāpēc Jānis aicina mīlēt savu tuvāko. Un interesanti, ka mīlestība pret tuvāko, ļoti nāk par labu arī pašam. Mīlošs cilvēks ir gaišs. Starojošs. Mīlošs cilvēks ir stabils. Viņš zina savu ceļu. Kāda ir mana attieksme pret tuvākajiem? Pret kolēģiem? Kaimiņiem? Māsām un brāļiem?

3. Attieksme pret paaudzēm – apliecini identitāti

1.Jņ.2:12-14, Jņ.1:12, Fil.2:14-15, 2.Kor.5:17

Katrā dzīves posmā – no bērnības līdz sirmam vecumam ir savi uzdevumi un atbildība. Atklājas spējas, raksturs un personība. Taču apustulis uzsver, ka vienalga kādā vecuma un brieduma posmā tu arī nebūtu, tu esi Kristus atpirkts Dieva bērns. Tas nozīmē, ka manu identitāti raksturo ne tikai vecums vai profesionalitāte, bet gan tas, ka es pazīstu Kristu, ka mani grēki ir piedoti, ka es dzīvoju Dieva vārdā un ka ļaunais ir uzvarēts. Pēc kā citi mani raksturotu un pazītu?

4. Attieksme pret pasauli – paklausi Dievam

1.Jņ.2:15-17, Rom.12:1, Mat.6:24, Jēk.4:4, Gal.5:16, Kol.3:1-5

Apustulim Jānis viss ir melns vai balts. Tas nozīmē, ka arī manā attieksmē nevar būt kompromisi. Attieksme ir izvēle – vai nu mīlēt pasauli, vai mīlēt Dievu? Jā, mēs braši sakām, ka esam kristieši. Latvijā daudzi 100 tūkstoši. Un mēs negribam dzīvot pasaulīgi, jo esam garīgi. Taču, vai mēs patiesi mīlam Dievu? Vai dzīvojam ar Dievu vai pasauli? Vai paklausām Dievam? Vai mana ticības dzīve nav kā upe, kas ir izžuvusi un izsīkusi pasaules tuksnesī? Vai mana ticība pa šiem gadiem ir progresējusi vai regresējusi? To jau viegli var pārbaudīt kaut vai pēc Gara augļiem. Cik manī ir redzama un pieaugusi mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība? (Gal.5:22) Ir radikāla atšķirība starp – es zinu par Kristu, un es dzīvoju Kristū. Paklausīt Dievam nozīmē ne tikai zināt, bet praktizēt. Esam labi informēti par kristietību, bet vai transformēti, pārveidoti Kristū?